No 1.janvāra velosipēdisti pa ietvēm drīkstēs braukt izņēmuma gadījumos

2016.gada 1.janvārī spēkā stājas jaunie Ceļu satiksmes noteikumi, kas nesīs būtiskas pārmaiņas velosipēdu satiksmē. Jau pērn plašu ažiotāžu un pat bīstamus incidentus izraisīja ziņa, ka riteņbraucēji vairs nedrīkstēs braukt pa ietvēm. Tas gan nav līdz galam taisnība - pagaidām pilnīga aizlieguma nav. Tomēr līdz ar velo infrastruktūras uzlabošanos ceļu satiksmes uzraugi nešaubās - ar laiku velosipēdistiem uz ietvēm būs jākļūst par pagātni.

Uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) bruģētajā Miera ielā Rīgā Latvijas Radio dodas ar velosipēdu. Šaurajā un nelīdzenajā ielas posmā starp tramvaju un auto izlavierēt ar riteni ir teju neiespējami, tādēļ sarunu ar CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieku Juri Teteri Latvijas Radio sāk ar jautājumu - kā drīkstēs braukt pēc 1.janvāra?

"Pēc 1.janvāra velosipēdists jebkurā gadījumā varēs izvērtēt, vai braukt pa ietvi vai pa brauktuvi, ņemot vērā apstākļus, kas ir uzskaitīti jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos. Viens no šiem apstākļiem ir brauktuves stāvoklis. Tā kā Miera ielā ir diezgan nelīdzens bruģis un braukšana pa to ar velosipēdu ir stipri apgrūtināta, tad arī pēc 1.janvāra šādās vietās velosipēdistam būs visas tiesības braukt pa ietvi," skaidro Juris Teteris.

Braukt pa ietvi velosipēdisti arī turpmāk drīkstēs, ja blīvās satiksmes vai laikapstākļu dēļ pārvietošanās pa brauktuvi būs apgrūtināta vai bīstama. Piemēram, Rīgā šādi apstākļi gandrīz vienmēr ir noslogotajā Čaka, Brīvības un Valdemāra ielā. Tātad faktiski lemt, kur uz brauktuves ir bīstami atrasties, kur ne, būs paša riteņbraucēja ziņā.

"Bet gribu vēlreiz uzsvērt - protams, uz ietves gājējs ir tas satiksmes dalībnieks, kuram ir absolūta priekšrocība un kurš nevar tikt ne traucēts, ne apdraudēts," norāda Juris Teteris.

Velosipēdisti turpmāk drīkstēs braukt arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja tās būs papildinātas ar attiecīgu zīmi. To atzinīgi vērtē Rīgas velo nedēļas iniciators, riteņu ražotāja "Ērenpreiss" vadītājs Toms Ērenpreiss. Tomēr kopumā par jauno noteikumu redakciju viņš nav sajūsmā.

"Man liekas, ka svarīgākais ir vērtību sadalījums - gājējs, velosipēdists, sabiedriskais transports un tikai tad automašīna. Šādai prioritāšu sistēmai ir jābūt pašā pamatā, tā tas ir sarakstīts visā Eiropā, bet tas nav uzrakstīts jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos," norāda Toms Ērenpreiss.

Ērenpreisa ieskatā jaunie noteikumi rakstīti vairāk no autobraucēju perspektīvas un paver daudz interpretācijas iespēju. Pieredzējušais velobraucējs piekrīt - ar divriteņiem pa ietvēm nevajadzētu braukt, tomēr jādod pārejas posms, jo daudzi riteņbraucēji Rīgas ielās parādījušies nesen un ir nepieredzējuši.

"Manai kolēģei ir bijis gadījums, kad kāds iereibis vīrietis viņu nogrūda no trotuāra. Tas bija tās neizpratnes dēļ, kas bija komunikācijā par šiem noteikumiem pavasarī, kad skaļi tika paziņots, ka riteņbraucēji vispār nedrīkstēs braukt pa ietvēm. Pēc tam tika paziņots, ka - nē, tomēr varēs, bet daudziem jau paliek tā pirmā informācija. Jā, noteikumos prasītos vairāk vienkāršības un kaut kādu pārejas periodu, kamēr riteņbraucēji var braukt pa ietvēm," pauž Toms Ērenpreiss.

Tieši tādēļ pilnīga aizlieguma braukt pa ietvēm pagaidām nebūs. CSDD pārstāvis Juris Teteris gan iesaka velobraucējiem plānot maršrutu tā, lai ietves jāizmanto pēc iespējas mazāk. Tomēr apstākļos, kad galvaspilsētā ir uz pirkstiem skaitāmas velojoslas un veloceliņi, vietās, kur riteņbraucējiem nav alternatīvu, būs vien jāsadzīvo ar gājējiem. Teteris gan noraida kritiku, ka jaunie noteikumi rakstīti caur autovadītāju prizmu, jo velo sadaļas saskaņošanai ar nozari veltītas neskaitāmas stundas.

"Protams, šīs normas ir kompromisa variants, kas sabalansē drošības situāciju un esošo infrastruktūru, arī velosipēdistu un mūsu - satiksmes drošības - intereses.

Ja runājam par prioritātes noteikšanu starp dažādiem transporta veidiem, tad tas drīzāk ir nevis satiksmes noteikumu, bet pilsētplānošanas jautājums - cik satiksmes telpas tiek atvēlēts katrai no ceļu satiksmes dalībnieku grupām un kādas iespējas tām ir ātri, ērti un droši pārvietoties," skaidro Juris Teteris..

Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi paredz arī vairākas izmaiņas, kas skar autobraucējus. Piemēram, uz grants ceļiem maksimālais atļautais ātrums turpmāk būs 80, nevis 90 kilometri stundā, bet pie krustojumiem turpmāk nedrīkstēs novietot auto tuvāk par pieciem metriem jau no vietas, kur sākas ielas malas noapaļojums. Visas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos un skaidrojumi izlasāmi CSDD mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt