No 1. marta veikalos neprasīs Covid-19 sertifikātu, atvērs slēgtās nozares un atcels darba laika ierobežojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

No 1. marta Latvijā būtiski tiks atviegloti Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi, tostarp veikalu apmeklēšanai vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus, varēs strādāt visas līdz šim slēgtās nozares un atcels darba laika ierobežojumus. To 15. februārī lēma valdība. 

ĪSUMĀ:

Valdība bez garām diskusijām atbalstīja Veselības ministrijas (VM) piedāvāto trīs soļu plānu pakāpeniskai un atbildīgai drošības pasākumu mazināšanai, ņemot vērā joprojām sarežģīto situāciju veselības aprūpē un saslimstības izplatības pieaugumu. 

Pirmā soļa atvieglojumi stāsies spēkā no trešdienas, 16. februāra, kas galvenokārt saistīti ar bērniem. Prognozēts, ka saslimstības mazināšanās gaidāma februāra beigās, tādēļ VM piedāvā būtiskākus drošības pasākumu mazināšanas pasākumus no 1. marta.

“Savukārt 1. aprīlis ir tas datums indikatīvi, kad mēs drošības pasākumus izbeidzam,” preses konferencē sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). 

Covid-19 sertifikāta uzrādīšana

Ministru kabinets (MK) lēma, ka no 1. marta netiek saglabāta prasība tirdzniecības pakalpojumus nodrošināt epidemioloģiski drošā vidē jeb vidē, kurā atrodas tikai pilnībā pret Covid-19 vakcinētas vai to pārslimojušas personas. Tā vietā, lai kompensētu Covid-19 izplatības risku, tiek noteikta prasība, ka tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietā uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās platības.

Tādējādi veikalos sertifikāti vairs nebūs jāuzrāda, bet tiks ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas tirdzniecības vietā.

Telpas platības kvadrātmetru ierobežojums no 1.marta attieksies tikai uz veikaliem.

Prasība pēc vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta atcelta arī ārtelpu pasākumos un baznīcās, reliģiskajos pasākumos. 

Tomēr nosacījums uzrādīt sertifikātu tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai. Prasība pēc sertifikātiem tiks saglabāta:

  • publiskos pasākumos (sporta, kultūras pasākumi un citi);
  • diskotēkās, naktsklubos, atrakcijās;
  • sporta un amatieru (koru, deju mēģinājumos) aktivitātēs;
  • ēdināšanā, piemēram, kafejnīcās, restorānos;
  • individuālo pakalpojumu nodrošināšanā, kur nelieto maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta.

Publiskos pasākumos telpās, atsevišķu pakalpojumu saņemšanai un amatierkolektīvu mēģinājumos sertifikāts būs jāuzrāda, ņemot vērā balstvakcinācijas lomu saslimšanas riska mazināšanā, joprojām ir jāsaglabā stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi cilvēkiem, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, teikts valdībā atbalstīto noteikumu anotācijā.

Tāpat arī paredzēts, ka uzņēmēji savu darbinieku un pakalpojumu saņēmēju aizsardzībai var izvēlēties arī citus noteikumos neminētos pakalpojumus sniegt epidemioloģiski drošā vidē, kas paredz uzrādīt sertifikātu. Šāda iespēja neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski cilvēku tiesību un sabiedrības drošības nodrošināšanai, piemēram, publiskie pakalpojumi, pasta pakalpojumi, sabiedriskā transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kuriem jābūt pieejamiem ikvienam. 

Nozaru darbības un darba laika ierobežojumi

Savukārt valdībā otrdien atbalstītie rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" grozījumi citu starpā

no 16. februāra atceļ darbības laika ierobežojumu no pulksten 23.00 līdz 6.00 tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem. 

Šāds lēmums pieņemts, vērtējot sabiedrības paradumus, lai tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju elastīgāk organizēt savu darbu.

Līdz šim darbības laika ierobežojums tika attiecināts uz tirdzniecības vietām, kas strādā “zaļajā režīmā”, bet tas netika attiecināts uz “sarkanajā režīmā” strādājošām tirdzniecības vietām.  Jāatzīmē, ka darbības laika ierobežojums līdz 1. martam joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai.

Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis norādīja, ka

no 1. marta visās nozarēs atcels darba laika ierobežojumus.

Tāpat no 1. marta  darbu atsāks tās nozares, kuru darbība līdz šim bijusi ierobežota, piemēram, naktsklubu un atrakciju darbība. Šie pasākumi varēs notikt epidemioloģiski drošajā vidē, kur pakalpojuma saņēmējam un pakalpojuma sniedzējam jābūt ar Covid-19 sertifikātu.

Par šo nozaru "atvēršanos" gandarījumu pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība): „Iedzīvotājiem tāpēc nevajadzēs braukt uz Lietuvu un Igauniju, lai saņemtu šos pakalpojumus. (..) Vecrīga visu šo laiku bijusi kā izmirusi, un ceru, ka ar šo lēmumu tur atgriezīsies kņada un dzīvība."

Apmeklētāju skaits pasākumos un ēdināšanas vietās

Organizētos pasākumos no 1. marta palielinās maksimālo apmeklētāju skaitu no 500 līdz 3000 cilvēkiem. Tāpat tiks atcelta apmeklētāju reģistrācija un prasība nodrošināt personalizētas sēdvietas, kas nozīmē, ka būs iespēja organizēt arī “stāvpasākumus”.

Toties privātos pasākumos iekštelpās varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, savukārt ārā līdz 100 cilvēkiem, bet kāzās, bērēs, kristībās no 1. marta varēs pulcēties līdz 250 cilvēkiem.

Grupu dalībnieku skaita ierobežojumus atcels amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā. Vienlaikus no marta atcelts cilvēku skaita ierobežojums pie galdiņiem ēdināšanā.

Tikmēr līdz ar jauno rīkojuma par Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju redakcijas publicēšanu, kas varētu notikt 16.februārī, valdība lēma ļaut uz sporta sacensībām, starptautiskiem sporta pasākumiem un kultūras pasākumiem, kas norisinās „Arēnā Rīga”, vienlaikus atrasties vairāk nekā patreiz atļauts citās pasākuma vietās.

“Arēnā Rīga” turpmāk būs ļauts atrasties 60% no maksimālā apmeklētāju skaita, ja pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju. Lēmums pieņemts, jo 28. februārī pulksten 19.30 jeb tikai 4,5 stundas līdz ārkārtējās situācijas beigām „Arēnā Rīga” norisināsies 2023. gada Pasaules kausa izcīņas basketbolā kvalifikācijas turnīra spēle starp Latvijas un Beļģijas vīriešu basketbola izlasēm. 60% no maksimālā apmeklētāju skaita basketbola spēles laikā šajā hallē būtu līdz 6720 skatītājiem .

Izolācijas un mājas karantīnas noteikumi 

Kaut arī tiek prognozēts, ka no 1. marta Covid-19 izplatība stabilizēsies, tā tomēr joprojām būs tik augsta, ka būs nepieciešami izņēmumi izolācijas un mājas karantīnas nosacījumiem darba pienākumu veikšanai, lai novērstu organizāciju darbības nepārtrauktības riskus saimnieciskās darbības un valstiski svarīgu uzdevumu veikšanai. 

Proti, no 1. marta līdz 1. aprīlim tiks saglabāti 18. janvārī ieviestie nosacījumi izolācijas un mājas karantīnas ievērošanai, kad samazināts izolācijas un mājas karantīnas laiks.  

Līdz 1. aprīlim tiek saglabāta iespēja mājas karantīnu neievērot izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un darbiniekiem, vienlaicīgi paredzot, ka izglītības iestādēs veic regulāru Covid-19 testēšanas skrīningu, lai pēc iespējas ātrāk atklātu inficēšanās gadījumus.

Ja izglītojamajam Covid-19 inficēšanās gadījums ir mājsaimniecībā, par to, ka izglītojamam ir kontaktpersonas statuss, ir jāinformē izglītības iestāde, lai tās vadība var lemt par papildu epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu, piemēram, izglītojamo un darbinieku veselības stāvokļa novērošanu, papildu testēšanu, klases ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku nošķiršanu. 

Savukārt pirmsskolas izglītības iestādē mājas karantīnas nosacījumus var neievērot tikai tādos gadījumos, ja kontakts ar inficēto personu ir noticis ārpus mājsaimniecības, jo kontakts ar SARS-CoV-2 inficēto vienā mājsaimniecībā ir ar ļoti augstu risku, un tā kā pirmsskolas izglītības iestādēs netiek veikts regulārs izglītojamo skrīnings, nav iespējams pietiekami operatīvi atklāt inficēšanās gadījumu. 

Tāpat arī tiek saglabāts nosacījums, ka uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, tai skaitā izglītības iestāžu vadītājiem, nav pienākuma informēt Slimību profilakses un kontroles centru par iestādē konstatētajām kontaktpersonām, kā arī atcelti nosacījumi, ka ģimenes ārstiem nav jāveic regulāra kontaktpersonu medicīniskā novērošana. 

Kāda būs dzīve pēc 1.aprīļa?

Turpinot mazināties saslimstībai, sākot ar 1.aprīli plānots pāriet pie plāna trešā soļa ieviešanas, atceļot visus drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas medicīnisko masku, FFP2 respiratoru lietošanai, distances ievērošanai, telpu vēdināšanai.

Pavļuts pēc sēdes norādīja, ka ierobežojumus nolemts atcelt vairākos soļos, ņemot vērā joprojām sarežģīto situāciju slimnīcās un infekcijas augsto izplatību.

“Protams, ka aicinājumi atvērt visu tūlīt un tagad ir bijuši daudz. Mums ir bijuši priekšā piemēri no citām valstīm, kur ir pieņemti būtiski atvieglojumi vai pat atceltas visas prasības. Tās gan ir valstis lielākoties, kur omikrona augstākais punkts ir jau aiz muguras. Arī mūsu kaimiņvalstis ir atsevišķos jautājumos rīkojušās straujāk. Man ir prieks, ka mums ir izdevies tomēr salāgot šo realitāti veselības aprūpē un grūtības ar vēlmi plašākā sabiedrībā un arī starp lēmuma pieņēmējiem strauji virzīties uz priekšu ar atvieglojumu ieviešanu,” sacīja Pavļuts. 

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdzās citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.

Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.

Kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai.

Valdība 8. februārī jau lēma atvieglot ierobežojumus skolās, kur nodarbinātie un audzēkņi pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto drīkst nedoties karantīnā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti