Komisijas deputāti ceturtdien sprieda par pieļaujamo mediķu virsstundu apjomu un medicīnas personāla darba algām. Uz komisijas sēdi bija uzaicinātas arī slimnīcu biedrības, veselības un finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības pārstāvji, lai kopīgi meklētu veidus, kā nodrošināt pietiekamu veselības aprūpes darbinieku skaitu un to darba atalgojumu.
"Šobrīd pretrunīga situācija iznākusi, jo ārstniecības likumā mēs esam noteikuši, ka pagarinātais normālais darbalaiks tiek pakāpeniski samazināts līdz normālajam darba laikam. Bet mēs redzam, ka cilvēki, kas mācās par ārstiem vai māsām, jaunā paaudze var parādīties tikai pēc trīs gadiem, tādēļ mums ir jāpagarina tas periods, kad cilvēki var brīvprātīgi izvēlēties strādāt ilgāku stundu laiku, par to maksājot darba likumā noteikto. Otra lieta – pēc būtības mēs neesam ieinteresēti virsstundu strādāšanā. Mēs esam ieinteresēti, lai cilvēks var nopelnīt algu, strādājot savu vienu likmi. Bet tam savukārt ir vajadzīga pārliecība, ka būs atalgojuma pieaugums, un tādēļ tas otrs priekšlikums ir, ka mēs veselības finansēšanas likumā atgriežam sākotnējā redakcijā jau paredzēto atalgojuma pieaugumu 2019., 2020. un 2021. gadā," teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Tas, kā norāda Čakša, sniegtu garantijas, ka algu pieaugums patiesi būs, līdz ar to tas, viņasprāt, lauzīs sistēmu, ka ir zemas algas un cilvēki apzināti strādā virsstundas. Savukārt uz sēdi uzaicinātā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule minēja, ka nākamgad dienestā veidosies 644 000 virsstundu, ko ar šī brīža darbinieku skaitu, strādājot atļauto virsstundu daudzumu, nosegt nevarot
"No šāda viedokļa raugoties uz šo priekšlikumu, jāsaka, ka tas atrisinātu situāciju, ka mums nevajadzētu veikt papildus brigāžu samazinājumu. Es aicinu izskatīt iespēju par šādu pārejas periodu piecu gadu garumā, apsvērt iespējas, bet vienlaicīgi gribu norādīt, ka ir jāstrādā pie risinājumiem, kas šajos piecos gados ir jāizdara, jo pretējā gadījumā, ja mēs neizvērsīsim risinājumus un nesastādīsim plānu, kā no šīs situācijas piecu gadu laikā iziet, pēc pieciem gadiem mēs varētu būt tādā pašā situācijā," norādīja Cipule.
Jau pēc komisijas sēdes sašutumu par vairākām tajā izskanējušajām pārdomām un iespējamajiem risinājumiem pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības prezidents Valdis Keris, kura neizpratni visvairāk raisīja Finanšu ministrijas nostāja mediķu atalgojuma jautājumā. "Vai viss šodien izskanējušais bija tāds, kas mūs apmierina un iepriecina, - protams, nē. Piemēram tas, ka nebija skaidras pārliecības par to, ka ir jāpiešķir nepieciešamais finansējums darba samaksas pieaugumam nozarē, kas tika solīts, turpmākajiem trim gadiem. Kamēr šis jautājums netiks atrisināts, tikmēr arī cits nekas netiks atrisināts. Tas arī šobrīd radīja vislielākās diskusijas. Finanšu ministrijas nostāja ir pavisam neiepriecinoša," izteicās Keris.
Keris arī norādīja ka ar šādu attieksmi nozares attīstība neesot iespējama. Komisijas deputāti šodien nekādus lēmumus nepieņēma, tomēr vienojās savā starpā radušos jautājumus vēl pārrunāt, lai nonāktu pie labākā risinājuma, kas nepārslogotu un iespējami godīgi atalgotu mediķu darbu.
KONTEKSTS:
Novembra sākumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, jo dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi nav apmierināti ar zemo atalgojumu, neskaidrību ar algu palielināšanas iespējām nākamgad un virsstundu apmaksu.
Ārkārtas situācija nozīmē, ka NMPD Rīgas reģionā varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Situāciju sarežģī neskaidrība ar mediķu algu palielināšanos no nākamā gada.
Satversmes tiesa lēmusi, ka Ārstniecības likumā noteiktā mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Tiesas spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1. janvāra mediķiem tāpat kā visiem strādājošajiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa. Lietu bija ierosinājis tiesībsargs.
Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009. gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.
