Liene Cipule: No vienas puses, nepieejami ģimenes ārsta pakalpojumi noteikti ceļ izsaukumu skaitu, kas ne vienmēr ir neatliekamas situācijas, tomēr pacientiem vajag medicīnisko palīdzību. No otras puses, ja slimnīcas nespēs pieņemt noteiktu skaitu pacientu kā līdz šim, strādās neatliekamās palīdzības centri, uzņemšanas nodaļas, dienestam būs jāveic garāki gabali, jāmeklē piemērotākas ārstniecības iestādes, kas noteikti paildzinās gan laiku izsaukumos, gan ietekmēs arī to, ka mūsu iespējas operatīvi reaģēt uz izsaukumiem, mūsu reaģētspēja varētu pazemināties.
To mēs novērojām jau iepriekšējā gada beigās, kad arī dienests izziņoja ārkārtas situāciju, kas bija saistīta tostarp ar nepieejamu primāro aprūpi; bija ļoti liels pacientu skaits, kas sauca dienestu tam neatbilstošos gadījumos, un mūsu operativitāte kritās.
Līdz ar to, protams, varu tikai atbalstīt nozari un ministres centienus piesaistīt nepieciešamo papildu finansējumu.
Latvijas Radio: Ja līdz šai ārkārtas situācijai tiešām nonāktu, ko jūs darītu? Šķirotu pacientus, pie kā braukt, pie kā ne?
Liene Cipule: Viennozīmīgi tas ir viens no pamata principiem – pie ierobežotiem resursiem tiek uzsākta pacientu prioritizēšana, tātad noteiktas prioritātes, un, jo augstāka prioritāte, jo darbība ir vairāk vērsta [palīdzēt], mēs varam nosūtīt brigādes. Visos gadījumos, kad prioritāte ir zemāka, brigādes nosūtīšana var tikt atteikta. Bet es vēlreiz uzsveru, ka, par primāro palīdzību runājot, par ģimenes ārstu pieejamību – vienmēr problēmas primārajā aprūpē, ģimenes ārsta pieejamības problēmas pasliktina situāciju gan neatliekamās palīdzības prehospitālā etapa nodrošināšanai, gan arī stacionāriem milzīgs spiediens palielinās ar šo lielo pacientu skaitu, kas nesaņem palīdzību primārajā aprūpē.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā plānots papildus novirzīt 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildu nauda veselības aprūpei nav paredzēta.
Ar patlaban budžetā ieplānoto finansējumu ārstniecības iestādes varēs pacientiem sniegt palīdzību plānotajā apjomā līdz aptuveni vasaras beigām, lielākās – līdz rudenim, taču pēc tam tas vairs nebūs iespējams. Latvijas Slimnīcu biedrība aprēķinājusi, ka, nesaņemot no valsts pilnu samaksu par pacientu ārstēšanu, slimnīcām šogad izveidosies vismaz 88 miljonus eiro liels parāds.
Gan Veselības ministrija, gan galvenais veselības naudas maka turētājs – Nacionālais veselības dienests – atzīst, ka ārstniecības iestāžu prasības ir pamatotas un situācija ir patiešām kritiska.
Valdošā koalīcija sola piešķirt papildu naudu energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām.
