Rīta Panorāma

Poļi pauž atbalstu imigrantiem

Rīta Panorāma

Krievijā vēl divus medijus pasludina par ārvalstu aģentiem

Intervija ar NMPD direktori Lieni Cipuli

NMPD vadītāja: Drīzumā var nākties samazināt neatliekamo palīdzību

Ja netiks ierobežota saslimstība ar Covid-19 un slimnīcās nogādāto slimnieku skaits, drīzumā vajadzēs samazināt iespējas sniegt neatliekamo un steidzamo palīdzību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Slimnīcu pārslodze

Viņa stāstīja, ka brīvdienās bija gadījumi, kad pie slimnīcām veidojās NMPD mašīnu rinda. Cipule uzsvēra, ka slimnīcas dara visu iespējamo, lai atrastu papildu gultas Covid-19 slimniekiem. Bijušas arī tādas slimnīcas, kur iespēju atrast vēl papildu gultas neatrada. Un problēma būs jārisina šonedēļ.

"Ļoti ceru, ka saprotam, – bezgalīgs šis skaits nav," sacīja NMPD vadītāja. Pēc viņas teiktā, jau iepriekš norādīts, ka Latvijā iespējams atvērt 1500 gultas Covid-19 slimniekiem. "Strauji ejam uz šo rādītāju. Un pie tā sistēmas pārslodze ietekmēs kopējo veselības aprūpi un kvalitatīvas palīdzības sniegšanu.

Tas vairs nenozīmēs tādu ārstēšanos kā iepriekš," skaidroja Cipule.

Viņa norādīja, ka drīzumā vajadzēs samazināt iespējas sniegt neatliekamo un steidzamo palīdzību.

Arī privātās medicīnas iestādes "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds "Rīta panorāmā" izteicās, ka, slimnīcās nogādāto skaitam saglabājoties ap 100 dienā, esam nedēļas attālumā no katastrofas.

Viņš sacīja: "Lai Dievs stāv mums klāt un spējam nodrošināt vismaz neatliekamo palīdzību."

Pēc Rēvalda teiktā, katastrofa nozīmē ne tikai to, ka slimnīcās nenonāks pacienti, kuriem tur jābūt, bet arī netiks laicīgi uzstādītas diagnozes, tiks apdraudētas to cilvēku dzīvības, kuri nenonāks mediķu uzmanības lokā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš intervijā Latvijas Radio paskaidroja, ka slimnīcā pašlaik uz pusi samazinās plānveida palīdzību, neatliekamā palīdzība saglabāsies.

Savukārt nākamnedēļ tiks samazināta ambulatorā palīdzība, jo, rēķinoties ar jaunu Covid-19 slimnieku pieplūdumu, jāplāno jaunu gultu atvēršana.

Gaida stingrus ierobežojumus

Pēc Cipules teiktā, pašlaik kopējā slimnīcu noslodze ir virs 80%, kas ir augsts rādītājs. NMPD vadītāja uzsvēra – jo ātrāk tiks pieņemts lēmums par vīrusa izplatības samazināšanu, jo ātrāk slimnīcās varēs tikt galā ar noslodzi. Veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana skar ne tikai Covid-19 slimniekus, bet jebkuru iedzīvotāju, kam vajadzīga palīdzība.

Atbildot uz jautājumu, kādu lēmumu Krīzes vadība padomē pirmdien vajadzētu pieņemt, Cipule sacīja: "Ceru, ka ieklausīsies ekspertos un viņu ierosinātais tiks pieņemts, lai cik nepopulāri tas būtu." Arī no veselības ministra Cipule sagaida, ka tiks atbalstītas nozares stingri noteiktās prasības pēc ierobežojumiem un vīrusa izplatības apturēšanas sabiedrībā.

"Šādai krīzei, kā pašlaik, nav bijis gatavs neviens – ne mediķi, ne politiķi, ne sabiedrība," uzsvēra NMPD vadītāja.

Viņa sacīja, ka tikai vienota darbība dos risinājumu, – gan mediķiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai jāsaprot sava loma krīzes pārvarēšanā.

Cipule norādīja, ka turpmākie mēneši būs grūti un daudzi cilvēki cietīs no ierobežotās veselības aprūpes. "Mums jābūt spējīgiem tam stāties pretī," viņa sacīja.

Mediķe arī uzsvēra, ka vakcinācija pret Covid-19 ir vienīgā cīņa ar vīrusu. Par vakcināciju viņa sacīja: "Tā nav neviena nolikšana uz ceļiem. Vīruss neprasa mūsu emocijas. Tas izplatās no cilvēka uz cilvēku un panāk savu.

Nav nekādu emociju vai citu aspektu, ko ņemt vērā. Pret vīrusu palīdz tikai vakcinācija."

Arī Rēvalds uzsvēra, ka izejai no Covid-19 krīzes vajadzīgs "lokdauns", kā arī vakcinācijas turpināšana. "Cerams, ka nenokavēsim pēdējo brīdi pieņemt lēmumu," viņš sacīja, norādot, ka stingriem ierobežojumiem vajadzēja būt spēkā daudz agrāk.

Maksimāli plāno ierobežot kontaktēšanos

Nedēļu spēkā esošais ārkārtējās situācijas regulējums cilvēku mobilitāti mazinājis par ne vairāk kā 10%. Tādēļ iespējami tādi stingrāki ierobežojumi kā skolēnu brīvlaika pagarināšana, pasākumu apturēšana iekštelpās. Iespējams, pieejami būs tikai pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču veikali. Varētu būt noteikta mājsēde vakaros, arī attālinātas mācības. Kopumā tas līdzinās scenārijam, par kura nepieciešamību vairākkārt izteikušies epidemiologi.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") sarunā ar Latvijas Radio norādīja – ir izpratne, ka cilvēku kontaktēšanās pašlaik maksimāli jāierobežo.

„Mēs esam tādā situācijā, ka tas, acīmredzot, skars gan nevakcinētos, gan vakcinētos iedzīvotājus.

Valdībai tuvākajās dienās, manuprāt, ir jāpieņem daudz stingrākai ierobežojumi un jāizdomā, cik ilgs laiks nepieciešams šādā režīmā,” sacīja Dūrītis.

KONTEKSTS:

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") pirmdien, 18.oktobrī, plkst.14 sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") atzīst, ka acīmredzot nāksies lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem, jo jaunākie ierobežojumi nav devuši gaidīto efektu.

Saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā šonedēļ sasniedza jaunus rekordus – tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.

Strauji turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs – dienas laikā tas palielinājies no 1195,4 līdz 1266,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā. Savukārt skolas var turpināt darbu klātienē, visiem bērniem valkājot maskas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt