Pie sirdzējiem Tukumā, Siguldā un citviet Rīgas reģionā no trešdienas izsaukumos dosies paša Neatliekamās palīdzības dienesta auto, nevis privātās „Rīgas sanitārā transporta autobāzes” spēkrati, ar ko dienestam bija līgums jau vairāk nekā desmit gadu. Valsts kontrole pērnruden brīdināja, ka šāda prakse šķērdē nodokļu maksātāju naudu, un valdība lēma to pārtraukt.
„Pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvāks, jo tās mašīnas, kas ir uz līnijas, ir būtiski labākas nekā tās, kas tika izmantotas, šo pakalpojumu pērkot ārpakalpojumā,” norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Pēdējos piecos gados NMPD par auto un šoferu nomu „Rīgas sanitārā transporta autobāzei” samaksājis 40 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība iepriekš apšaubīja valsts spēju pašai nodrošināt autotransportu Rīgas reģionā un apgalvoja, ka valstij tas izmaksās dārgāk. Nozares vadība gan ir pārliecināta par pretējo – pēc NMPD priekšnieka Armanda Ploriņa teiktā, pāreja uz saviem auto ļaus atlicināt 1,7 miljonus eiro gadā autoparka atjaunošanai.
Arī pašlaik lietojamie dienesta rezerves auto izrādījušies relatīvi labā stāvoklī, un to remonts izmaksājis mazāk nekā gaidīts.
„Pašlaik ir iztērēti 24 tūkstoši eiro, sakārtojot 30 mašīnas, bet vesela virkne pagaidām vēl atrodas autoservisos. (..) Bet galvenais, ka no remontiem ieplānotajiem līdzekļiem, pārvirzot tos no pakalpojuma [auto nomas] sadaļas, pilnīgi noteikti līdzekļu pietiks,” uzsver Ploriņš.
Remontētajiem rezerves auto līdz aprīļa vidum pievienosies 14 pilnīgi jauni spēkrati, ko par gandrīz diviem miljoniem eiro piegādās iepirkumā uzvarējusī kompānija „Domenikss”. Viena auto cena pārsniedz 120 tūkstošus eiro, taču Ploriņš uzskata, ka summa ir adekvāta:
„Tā mašīna pēc būtības ne ar ko neatšķiras no reanimācijas gultas, tikai tā vēl piedevām ir uz riteņiem un tai ir jābrauc. Apmēram trešdaļu no kopējās cenas veido pašas mašīnas cena, bet divas trešdaļas – aprīkojuma cena. (..) Tās ir tirgus cenas. Nevar salīdzināt mašīnas, ko izmanto NMPD, ar citu medicīnisko transportu, kas tiek izmantots tikai pacientu transportēšanai.”
Viens ātrās palīdzības auto gadā nobrauc ap 100 tūkstošiem kilometru, tādēļ jaunus auto pirks arī nākamajos gados.
„Mēs plānojam izsludināt konkursu, kolīdz mums būs zināms, cik mašīnu šogad varam atļauties iegādāties. Izsludināsim konkursu arī nākamgad 38 mašīnām un pieliksim pūles, lai pēc iespējas lētāk automašīnas tiktu iegādātas un aprīkotas,” sola ministrs Belēvičs.
Pērnruden pēc jau pieminētā Valsts kontroles atzinuma sašķobījās ātrās palīdzības šefa Ploriņa krēsls, komisija viņa darbu novērtēja kā neapmierinošu. Pagaidām gan Ploriņš amatā paliks, norāda ministrs:
„Pēc likuma Ploriņa kungs pēc trīs mēnešiem ir jāpārvērtē vēlreiz, un šie trīs mēneši vēl nav pagājuši.”
Ploriņam uzdoti 10 uzdevumi, kas jāizpilda, un pāreja no ārpakalpojuma uz valsts pārraudzībā ņemtām mašīnām bija viens no tiem.
Dienesta līgums ar „Rīgas sanitārā transporta autobāzi” beigsies 28.aprīlī. No 75 auto, kas ikdienā dodas uz izsaukumiem Rīgas reģionā, pašlaik sagatavoti 55, bet dienests sola, ka līdz aprīļa beigām darba kārtībā būs arī visi pārējie.
Taču atjaunotās mašīnas neatrisina citu akūtu problēmu – darbinieku trūkumu. 85% to šoferu, kas jau brauca ar šīm mašīnām, darbu saglabās. Taču joprojām trūkt feldšeru jeb ārsta palīgu. 400 eiro par slodzi uz rokas nemotivē strādāt uz „ātrajiem”.
„Darbinieku jautājums ir akūts, mums ir milzu pārslodze - 240 stundas mēnesī strādā, lai kaut ko nopelnītu,” saka Rīgas reģiona operatīvā darba vadītāja Sarmīte Villere.
