Panorāma

Panorāma

Panorāma

Apšauba aprūpes centra «Baldone» slēgšanas iemeslus

Papildu miljoni psihiskajai veselībai

Ņirgāšanās skolās traumē jau bērnībā; valsts sāk risināt psihiskās veselības problēmas

Latvijā ceturtā daļa iedzīvotāju dzīves laikā saskaras ar psihiskiem traucējumiem vai psihisku saslimšanu. Un viena no problēmām – ņirgāšanās skolās traumē psihisko veselību jau bērnībā.   

Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) psiholoģe Ilze Garkalne iedrošināja visus zvanīt un neklusēt par emocionālo vardarbību, jo zvanītāji paliek anonīmi, neviens par to neuzzinās, ja zvanītājs  nevēlēsies.

Viens no piemēriem no zvanu centra prakses - trešās klases bērns atsakoties iet uz skolu, jo klasesbiedrene viņu apsmejot mobilajā lietotnē “Whatsapp”, un arī tā ir emocionāla vardarbība, un tā ir nepieļaujama.

Ilze Garkalne uzticības tālrunī strādā kopš tā atklāšanas dienas pirms 13 gadiem. Pieredze apstiprina arī oficiālos datus par bērnu savstarpējo ņirgāšanos skolā. Visas pasaules mērogā Latvija vērojami izteikti augsti skolēnu savstarpējās ņirgāšanās rādītāji.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA pārinodarījumu indeksā Latvija ieņem neglaimojošu pirmo vietu.

Izmisušo lūgumus palīdzēt mobinga gadījumos var ierindot starp populārākajiem iemesliem, kāpēc gan bērni, gan pieaugušie zvana uz diennakts uzticības tālruni. Nerisināts mobings var atstāt iespaidu uz apsmietā bērna psihisko veselību.

“Tas ir dažādi, sākot ar depresiju līdz dažāda spektra neiroloģiskiem vai, iespējams, pat uz robežas ar psihiatriskiem traucējumiem. Viss atkarīgs no katra cilvēka individuālajām stresa pārstrādes reakcijām,” atzina Garkalne.

Apsmiešanas dēļ bērni mēdz pamest mācības, un tas savukārt atstāj iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Šo cēloņsakarību apzinājusies arī Izglītības un zinātnes ministrija, tāpēc kopā ar Eiropas Savienības (ES) Sociālo fondu pašlaik tiek izglītoti pedagogi.

“Pirmo reizi Latvijā skolotāji tiek mācīti sniegt konsultatīvu atbalstu. Arī ikdienā pedagogs var sniegt konsultatīvu atbalstu, ja tiek identificēts kāds no vardarbības riskiem,” stāstīja projekta vecākā eksperte Dace Medne.

Bērnības pāridarījumi atsaucas arī uz pieaugušo psihisko veselību.

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) tikmēr norādīja – sabiedrības psihiskās veselības stāvoklis atspoguļojas gan augstā pašnāvību statistikā, gan agresīvā braukšanā, gan lielā alkohola patēriņā. Agresīvai uzvedībai un depresijai ir daudz cēloņu. Pirmais solis – par psihisko veselību nedrīkst klusēt.

“Es domāju, ka šajā gadījumā runāšana nav sudrabs, šajās situācijās runāšana ir zelts un klusēšana ir nelaime,” uzsvēra ministre.

“Pirmais solis ir tas, ka valsts vispār atzīst, ka tā ir joma, kas ir bijusi novārtā un ko mēs ceļam tagad prioritāšu galvgalī,” sacīja VIņķele.

Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē apspriestais psihiskās veselības plāns paredz jau šim gadam psihiskās veselības uzlabošanai piešķirt papildu sešus miljonus eiro.

Viens no plāna punktiem, lai mazinātu milzu rindas, ir būtiski palielināt psihiatru atalgojumu.

“Ja paaugstina un būtiski paaugstina atlīdzību par šo pakalpojumu, mums ir cerības, ka cilvēki no privātā sektora, psihiatri, kas praktizē privātpraksēs, varētu nākt atpakaļ un sniegt arī valsts apmaksātus pakalpojumus,” sacīja Viņķele.

Lai motivētu psihiatrus specializēties bērnu psihiatrijā un palielinātu kritiski mazo bērnu psihiatru skaitu, ir panākta vienošanās rezidentūru bērnu psihiatrijā samazināt no četriem gadiem uz diviem gadiem.

Plānots arī palielināt arī šīm diagnozēm kompensējamo medikamentu skaitu, papildu diagnožu iekļaušanu, kā arī psihiatru atbalsta komandu izveidi Latvijas reģionos. Šis plāns vēl ir jāapstiprina valdībai.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti