Panorāma

Uguns skulptūru festivāls

Panorāma

Rīga līgo Dzegužkalnā un krastmalā

Jāremontē meteoroloģiskais radars

Niķojas vienīgais Latvijas meteoroloģiskais radars

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mūžīgais jautājums pirms katriem Jāņiem - līs vai nelīs? Sinoptiķiem to noskaidrot palīdz meteoroloģiskais radars, kas ir viens no svarīgākajiem darba instrumentiem. Meteoradars Latvijā ir tikai viens, un tas pats sācis niķoties. Sinoptiķi vairs nevar paļauties uz tā piesūtītajiem datiem par gaidāmiem nokrišņiem. 

Speciālisti gan uzsver - nav pamata domāt, ka tagad radara bojājuma dēļ laika prognozes būtu neprecīzas.  

Meteoroloģijas radars atrodas netālu no Rīgas lidostas. Tas novēro gaisa masas un skenē atmosfēru ar radioviļniem. Radars tver teritoriju 250 kilometru rādiusā un spēj nolasīt informāciju par atmosfēru pat līdz 10 kilometru augstumā.

Radara informācija ir svarīga, veidojot tuvāko stundu prognozes. Taču radaram nu ir sabojājusies viena detaļa, un tas rada neregulārus traucējumus mērījumos. Radars griežas, skenē teritoriju apkārt, uzver datus, bet ir problēmas ar to apstrādi.  Sinoptiķi saka  - nokrišņu zonas neizskatās tik intensīvas, cik patiesībā ir.

Kamēr šī problēma netiks atrisina, informācija nebūs pilnvērtīga, “tomēr mēs orientējamies uz citiem instrumentiem tieši nokrišņu novērošanā, negaisa prognozēšanā, nav tā, ka radars ir vienīgais instruments,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

“Izmantojam satelītu informāciju, modeļu datus un piezemes novērojumus,” viņš atklāj.

Satelīts no augšas redz mākoņa virsmu, bet neredz, kas notiek zem mākoņa - līst vai nelīst, vai mākonis nes līdzi stihiskus laika apstākļus – pērkona negaisu, krusu - to saskata radars. Radara informācija ir svarīga hidrologiem, aviācijas sinoptiķiem, civilās aizsardzības dienestiem.

“Meteoroloģijas cilvēkiem ir jāspēj prognozēt jebkurā dzīves situācijā - vai nestrādā radars, vai nebūtu satelīts, piezemes novērojumi,  mums jebkurā gadījumā ir jābūt gataviem sniegt skaidrojumu par to, kas notiek atmosfērā un kādas ir gaidāmās prognozes,” atzīst Vīksna.

“Iedzīvotājiem vai mūsu klientiem absolūti nav pamata domāt, ka  radars tagad nestrādā, mums tagad ir ievērojami pasliktinājusies prognožu kvalitāte. Kā jau es minēju, tas ir tikai viens no instrumentiem, un šeit mēs esam atraduši pagaidu  risinājumus, kas apmierina sinoptiķu vajadzības un sniedz info par nokrišņu zonām,” mierina Vīksna.

Nav zināms, kad tehnisko kļūmi novērsīs. Detaļas nomaiņa izmaksās gandrīz tikpat, cik radara uzturēšana gadā – 40 tūkstošus eiro.

“Esam ieplānojuši ārkārtas budžeta radara remontu.  Šobrīd bumba ir ražotāja pusē. Mēs gaidām precīzas izmaksas par detaļas pieejamību, un tad steidzamības kārtā plānojam uzsākt iepirkuma procedūru,” saka Meteo centra valdes priekšsēdētājs Kristaps Freimanis.

“Nav līdz galam zināms, pirms mēs neesam saņēmuši oficiālu atbildi, vai šī detaļa ir pieejama ražotāja noliktavā, ja būs, tas būs nedēļu jautājums, ja nav, nedaudz ilgāku laiku, precīzi nevaru pateikt,” saka Freimanis.

Meteo radars darbojas jau desmit gadus. Tehnoloģijas strauji attīstās, it sevišķi šajā jomā. Par jauna radara iegādi centrs šobrīd nedomā. Jauna iegādei vajadzētu vismaz pusotru miljonu eiro. Turklāt, lai  nosegtu visu Latvijas teritoriju, vajadzētu vēl vismaz vienu.                       

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti