Topošajā Dienvidkurzemes novadā apvienoti astoņi novadi. Liepāja nav iekļauta tā sastāvā, bet līdz šim tika spriests, ka Dienvidkurzemes novada centrs atradīsies tieši tur, jo Liepājā ir vairāku valsts iestāžu filiāles, un lauku iedzīvotāji, šeit vienuviet varētu nokārtot gan ar tām, gan novada domi saistītas darīšanas. Tomēr, pamatojoties uz topošā Dienvidkurzemes novada vairākuma pašvaldību vadītāju vēlmi, šonedēļ Saeimas atbildīgā komisija izlēma, ka centrs būs Grobiņa. Pašvaldību vadītāji argumentē, ka, iebraucot Liepājā, viņiem būtu jāpavada laiks sastrēgumos, un pie ierādītās potenciālās novada domes ēkas pilsētas centrā grūti atrast brīvu vietu automašīnai.
“Lielākai daļai Dienvidkurzemes teritorijas Grobiņa ir pa ceļam. Dienā mums cauri iziet aptuveni 100 autobusi. Protams, dižā Nīca – mazliet sarežģītāk,”
komentē Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.
No Nīcas un Rucavas novada uz Grobiņu jābrauc pa grants seguma ceļu, kas, lai gan nesen greiderēts, tomēr, pēc iedzīvotāju atzinuma, nav labā stāvoklī. Arī tā atsevišķajiem asfaltētajiem posmiem nepieciešams remonts. Vēl Grobiņu no Nīcas un Rucavas var sasniegt, izbraucot caur Liepāju, taču tas prasa ilgāku laiku.
“Tik daudzi ministri solījuši, ka no attiecīgā centra varēs aizbraukt pa asfaltu, pa labu ceļu. Tas nav piepildījies. Ir vilšanās, un nav ticības, ka būs arī šoreiz,” saka Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits.
Arī vietējie iedzīvotāji ir pret Grobiņu kā novada centru.
Nīcas novada iedzīvotājs Laimis ir kodolīgs: “Kāds tas ceļš ir – lai Dievs stāv klāt!”
Arī Rucavas novada iedzīvotājs Ronalds norāda, ka Grobiņa nav loģisks novada centrs: “Liepāja mums tuvāk, izdevīgāk. Visi darījumi notiek Liepājā. Kas Grobiņā notiek? Nekas!”
Pašvaldību vadītāji, kuri topošā novada centru vēlas Grobiņā, savu izvēli vēl papildina ar plāniem katrā pašvaldībā saglabāt ko līdzīgu iedzīvotāju pieņemšanas punktiem.
“Mums nevajag tādu modeli, ka visa administrācija sēž vienā vietā – vai tā ir Liepāja, vai Grobiņa. Mums pa visu šo spēles laukumu jāmēģina sadalīt administrācija,” norāda Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.
Savukārt Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis uzsver: “Covid 19 pierādījis, ka var strādāt attālināti. Tā kā tas administratīvais centrs ir vairāk tāds prestiža jautājums.”
Nīcas novada domē vēl šomēnes plāno lemt, vai vispār samierināties ar, viņuprāt, uzspiesto iekļaušanu Dienvidkurzemes novadā. Jau iepriekš vietējie deputāti Saeimai pauduši vēlmi palikt kā atsevišķs novads vai apvienoties tikai ar Rucavu.
“Finansiālā situācija mums ir stabila, ar izaugsmes iespējām. Tā kā kopējā novada finanšu sistēmā būsim ieguvēji vai zaudētāji, nevaru spriest. Finansējums ar to, ka esam vienā lielā novadā – neredzam, ka mums tāpēc 100 miljoni nāktu klāt, lai varētu attīstīt šo teritoriju,” uzsver Nīcas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Renārs Latvens.
KONTEKSTS:
12. maijā Saeimas atbildīgā komisija pabeidza darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta un nodeva to Saeimas lemšanai. Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt 10 valstspilsētās un novada pilsētās.
Latvijā saistībā ar reformu notikuši plaši protesti. Tikmēr maija vidū Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu.
