Dienas ziņas

VMD Vidzemē strādā ar novecojušu tehniku

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mazina plūdu riskus Nīcas novadā

Nīcas novadā plūdu risku mazināšanai sakārto meliorāciju

Lai mazinātu plūdu riskus, Latvijā pēdējos gados ar Eiropas fondu atbalstu tiek veikta lauksaimniecības un mežsaimniecība zemju meliorācija. Kurzemes reģionā plānots sakārtot turpat pusi nozīmīgu objektu. Pašlaik visapjomīgākie darbi notiek piejūras zemienē, Nīcas novadā, kas ir viena no apdraudētākajām teritorijām. 

Bārtas upes gultnes tīrīšana notiek tās lejtecē vairāk nekā piecu kilometru garumā, no ietekas Liepājas ezerā līdz kreisā krasta pietekai. Ierasti klusajos un mierīgajos upes līčos tagad peld motorlaivas un darbojas zemessūcējs. Savāktās nogulsnes, kas ir grants un dūņu maisījums, pa cauruli nonāk vienā no palienu pļavām, kur izveidots nosēdu laukums.

“Bija appurvota teritorija, tā netika izmantota vispār, te nevarēja pat tehnika tikt. Tagad pacelsies vidējais līmenis, un pēc darbu pabeigšanas tas izlīdzināsies un veidosim auglīgo slāni, lai cilvēki var to izmantot,” skaidro Baltijas jūras ģeoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Tērauds.

Pašlaik līdzīgi no piesērējuma tiek attīrīta arī Toseles upe trīs kilometru garumā, kas ir Bārtas kreisā pieteka. Tur izsūknētās dūņas pēc īpašas tehnoloģijas nonāk maisā, kur tām pievienotai reaģents izspiež ūdeni un veido viendabīgu masu.

“Tās paliks tai maisā uz diviem gadiem kā depozīts. Tad maisu uzšķērdīs, un visi labumi tiks izgrābti ārā un vesti uz laukiem,” saka SIA “Rīga Rent” valdes loceklis Vladimirs Zommers.

“Ap 180 tūkstošiem kubikmetru grunts tiks izsūknēta, pabeidzot šos darbus. Tas ir ievērojams apjoms. Tāpat tiks nodrošināta polderu sūkņu stacijas darbība. Ir trīs polderi uz šīs Toseles upes,” stāsta valsts SIA “Zemkopības ministrijas NĪ” Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis.

Piesērējums upēs veidojies pēdējo 80 gadu laikā, aizvien vairāk samazinot to caurteci un pakļaujot plūdiem apkārtējās mājas un lauksaimniecības teritorijas. Lai mazinātu jūras uzplūdu un pavasara palu ietekmi, pagājušā gadsimta 30. gados Bārtas lejtece iztaisnota un ieslēgta dambjos. Tā kā kreisā krasta aizsargdambis zaudējis savu noturību, tiks uzsākta arī tā atjaunošana.

Šie ir gadsimta projekti, saka speciālisti. To kopējais finansējums ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro. “Šīs platības, kuras esam šeit projektējuši, ir pāri par 4 tūkstoši hektāru, un plūdu apdraudējumam pakļauti vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju. Tā ir nozīmīga teritorija. Un, ja vēl tālāk aizdomājas, tad Nīcas ciems bez hidrotehniskajām būvēm vispār nepastāvētu,” norāda valsts SIA ”Zemkopības ministrijas NĪ” Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks Edgars Griķītis.

Plūdu risku mazināšanai lauku teritorijās Kurzemes reģionā šajā plānošanas periodā no Eiropas fondu līdzekļiem projektos tiek apgūti 30 miljoni eiro, sakārtojot 40% valsts nozīmes ūdensnoteku un hidrotehnisko būvju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt