Lēmums par Rudes skolas slēgšanu nav pārsteigums, un pakāpeniski uz to esam gājuši, atzina skolas direktore Inguna Lībeka.
„Nav jau nekāds noslēpums, ka bērnu skaits paliek arvien mazāks. Līdz ar to ir ekonomiski neizdevīgi, lai visiem pedagogiem būtu nodrošināts darbs un nepieaugtu skolas uzturēšanas izdevumi. Visas lietas saliekot kopā, tāds nu tas lēmums ir,” sacīja Lībeka.
Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis skaidroja, ka lēmums par Rudes sākumskolas slēgšanu apspriests jau no 2017. gada, kad ievēlēti jaunā sasaukuma deputāti.
“Tika rosināts slēgt skolu, bet mums bija pieņemta publiski apspriesta izglītības stratēģija, kur bija ņemti vērā Rudes un Otaņķu iedzīvotāju viedokļi, tāpēc skola vēl līdz šim bija. Sekoja lēmums par Rudes pamatskolas pārveidošanu par Rudes sākumskolu, bet diemžēl objektīvā situācija ir tāda, ka skolēnu skaits ir krietni samazinājies,” sacīja Petermanis.
Tagad aktuāls ir jautājums, kas ar seno ēku notiks.
Pirms 145 gadiem Otaņķu zemnieki veda no saviem laukiem akmeņus jaunās gaismas pils celtniecībai.
Skolas ēkai arī nākotnē būtu jākalpo labiem un cēliem mērķiem, idejas ir vairākas, arī pašreizējai skolas direktorei.
„Mēģinu pārliecināt kolēģus deputātus, ka tā var būt arī cita izglītības iestāde, varbūt mūzikas skola vai ar mākslas novirzienu. Varētu būt arī pirmskolas grupiņas,” stāstīja direktore.
Skolas direktore uzsvēra, ka šobrīd daļēji ir skaidras arī pedagogu iespējas, kuri strādāja Rudes skolā.
„Daļa pedagogu ir jau uzrunāti darbā Nīcas vidusskolā. Skolēnu skaits kaimiņu skolā ir palielinājies, viņi būs spiesti atvērt paralēlās klases, līdz ar to skolotājiem darbs ir piedāvāts,” pauda Lībeka.
Līdzās jau minētām idejām izskan arī viedoklis, ka Rudes skolas trešajā stāvā varētu izvietot Otaņķu senlietu krātuvi. Diskusijas par skolas turpmāko izmantošanu vēl turpināsies.
