Neziņa par nākotni, pateicība biedram Staļinam, pingvīni un treknie gadi: ko mums vēstījušas Latvijas līderu svētku runas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Gadu mija ir laiks, kad valsts augstākās amatpersonas vēršas pie tautas ar svētku uzrunām. No runu rakstītāju meistarības ir atkarīgs, vai uzruna drīz vien tiks aizmirsta vai arī paliks atmiņā vēl ilgus gadus. Daudzi izteicieni no šīm runām kļuvuši par jaunāko laiku folkloras sastāvdaļu.

Latvijas iedzīvotājiem, kas neilgi pirms gadumijas ar šampanieša glāzi rokās stāvējuši pie televizora un klausījušies valsts vadītāju uzrunas, gadu gaitā bijusi iespēja uzklausīt virkni vērtīgu ierosinājumu: biežāk tīrīt zobus un gludināt bikses, mācīties angļu valodu, pamest pilsētas un doties uz laukiem, izmantot "trekno gadu" iespējas vai arī neveiksmes gadījumā pielietot pingvīnu pārziemošanas paņēmienus.

Spilgti citāti no dažādu laiku Latvijas līderu svētku runām:

Alberts Kviesis, Valsts prezidents

1930. gada 31. decembris

"Kas var pateikt, ko mums nesīs nākotne? Var iestāties no jauna smagu pārbaudījumu brīži, kas prasīs visas tautas vienotu patriotisku sajūsmu, lai pārvarētu šīs grūtības. Tamdēļ nokratīsim no sevis ieviesušos vienaldzību pret valsts likteņiem. Katram apzinīgam valsts pilsonim jāsaprot, ka viņa liktenis ir cieši saistīts ar valsts likteni."

Kārlis Ulmanis, Valsts prezidents

1939. gada 31. decembris

"Bet nu nākošais 1940.gads? Neprasīsim, ko tas nesīs, bet prasīsim, ko mēs paši varēsim viņam dot — un saskaņā ar to tad arī rīkosimies. Mēs darbos esam allaž rādījuši, ka gribam un mākam strādāt, esam pierādījuši savu tēvzemes mīlestību, gatavību paciest grūtības, gatavību upurus nest un ziedoties. Tas tā būs arī nākotnē — un tad Latvija, mūsu patstāvīgā, neatkarīgā Latvija zels un plauks laiku laikos."

Augusts Kirhenšteins, LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs

1946. gada 1. janvāris

"Dziļas pateicības pilni tāpēc mēs sūtām savu pirmo Jaungada sveicienu un laimes vēlējumu mūsu atbrīvotājiem — visu padomju tautu karavīriem, lielajai krievu tautai un uzvaras cīņu ģeniālajam vadonim, latviešu tautas labākajam draugam biedram Staļinam. Vieni paši pamesti savam liktenim, mēs gadu desmitus būtu nīkuši postā un trūkumā, kā tas bija pēc Pirmā pasaules kara."

Andris Šķēle, Ministru prezidents

1996. gada 31. decembris

"Mums trūkst gribas. Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu, vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā, — nē, daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt, daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku, kad pēc mēneša kā par brīnumu vēl nespēj brīvi runāt, daudz ir to, kuri būtu ar mieru atmest ar roku arī neatkarīgajai Latvijai, lai tikai būtu garantija, ka kāds atkal dalīs cukura un šņabja talonus, bet par dzīvokli būtu jāmaksā kapeikas."

Einars Repše, Ministru prezidents

2003. gada 31. decembris

"Tāpēc turēsimies pie zemes, Latvijas ļaudis! Atgriezīsimies pie zemes turpmākajos gados! Varbūt arī dosimies prom no lielajām pilsētām, kur katram pieder labi ja dzīvoklītis daudzdzīvokļu namā. Dosimies prom no sastrēgumiem ielās un no pārblīvētiem mikrorajoniem. Dosimies uz laukiem, kur ir plašumi, daba un gaiss. Kur katram ir sava zeme un savas mājas. Dosimies prom no stresa. Moderns darbs, izmantojot modernas tehnoloģijas, lauku mierā un klusumā, kur bērni skraida pa piemājas pļavām – tādu es redzu Latvijas nākotni."

Aigars Kalvītis, Ministru prezidents

2005. gada 31. decembris

"Šis gads ieies vēsturē arī ar daudzām labām ziņām. Latvijā ir visstraujāk augošā tirgus ekonomika pasaulē. Izaugsmes tempu ziņā mēs esam pasaules čempioni. Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu. Mēs jau tagad esam pasaules čempioni attīstības tempu ziņā, mums ir visas iespējas tuvāko desmit gadu laikā sasniegt to, par ko mēs visi esam sapņojuši, ejot uz barikādēm – būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē."

Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidente

2006. gada 24. decembris

"Es atceros tādu brīdi, kad vecāmāte uz laukiem kara laikā man uzdāvināja cieti vārītu olu – tādu sajūsmu es reti esmu savā mūžā izjutusi par kādu citu varbūt daudz dārgāku lietu. Spēja priecāties bērnam piemīt dabiski. Mums – lielajiem un pieaugušajiem – ir tā jāatceras un jāmācās no bērniem."

Ivars Godmanis, Ministru prezidents

2008. gada 31. decembris

""Krīze" ir jēdziena "iespēja" otrais vārds. Krīze sapurina. Krīze mobilizē. Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ. Turpmākajos divos gados Latvijas ekonomikā būs šāda sniega vētra, un tādas cilvēciskās īpašības kā uzticība, izpalīdzība, līdzcietība un labestība būs svarīgākas kā jebkad. Tās parādīs mūsu vēlmi un gribu. Un varat būt droši – valdība būs ar jums. Ceru, ka arī jūs būsiet ar mums, jo vienoti mēs esam stiprāki par krīzēm."

Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents

2009. gada 31. decembris

"Šogad esam piedzīvojuši lielāko ekonomikas kritumu un augstāko bezdarbu Eiropas Savienībā. Iepriekšējo gadu politika "gāzi grīdā!" ir izgāzusies. Arī stāsts par septiņiem treknajiem gadiem izklausās traģikomiski. Diemžēl cenu, ko maksājam par šīm kļūdām, zina katrā ģimenē un katrā uzņēmumā. Latvijas "tīģerlēciens" izrādījās tikai trīs runču dzīres pie aizlienēta krējuma poda."

Egils Levits, Valsts prezidents

2019. gada 31. decembris (neilgi pirms Covid-19 pandēmijas sākuma)

“Jauns ekonomikas modelis, kas celtu godā pietiekamību kā vērtību, nevis nežēlīgu dzīšanos pēc pārtēriņa. Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu.”

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents

2020. gada 31. decembrī (dažas dienas pēc Covid-19 vakcinācijas sākuma Latvijā)

“Mums ir kopīgs mērķis – pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā ikdienā. Vakcīna ir durvis uz to. Tomēr mums jāgatavojas vēl krietnu laiku saglabāt modrību. Brīvprātīgais vakcinācijas process visā Eiropā būs pakāpenisks un ilgs vismaz pusgadu. Es zinu, ka esam tam gatavi.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti