Neziņa par finansējumu darbu pie skolotāju algu reformas neapstādina

Lai gan  joprojām paliek neatbildēts jautājums, vai valdība skolotāju algu reformai piešķirs naudu, ministriju tas nebaida. Tā šobrīd izstrādā Ministru kabineta noteikumus modeļa ieviešanai. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piektdien lems par vienas dienas streika iespēju.

Pedagogu algu modeļa izstrāde tuvojas finiša taisnei. To ir pavadījusi plaša publicitāte, bieži gan dažādu pārmetumu veidā, it īpaši no LIZDA puses. Tā ir saņēmusi 99 pieteikumus no dažādām izglītības iestādēm, kuras vēlas streikot. Šonedēļ ministrija atbildēja uz arodbiedrības nosūtītajiem jautājumiem, taču atbildes arodbiedrību neapmierina. Kā rīkoties tālāk, arodbiedrība lems padomes sēdē.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzsver, ka joprojām modelī ir daudz neskaidrību: „Te vēl ir daudzas runājamas lietas, kuras šajā brīdī nav gatavas. Un tas var varbūt novirzīt moduļa uzsākšanas, ieviešanas gaitu. Pirmais, protams, būs pietiekams vai nepietiekams finansējums, un otrs, cik sagatavoti būs dokumenti un cik skaidri visa šī sistēma būs izskaidrota, novadīta līdz pedagogiem. Tagad mēs esam bīstamā posmā un piektdien mēs gaidīsim, ko teiks mūsu pārstāvji padomē, kāds ir viņu viedoklis.”

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule uzsver, ka visu modeļa izstrādes laiku arodbiedrības ir bijušas galvenās sabiedrotās: „Ar arodbiedrībām šī sadarbība ir bijusi visciešākā. Mēs zinām, ka par modeļa izstrādi mēs diskutējam vismaz trīs gadus, un jaunā modeļa izstrādes ideja ir veidojusies arī cita vieda jeb pedagogu konkurences projekta ietvaros. Tur arī divu gadu laikā bija tapušas vai apspriestas pamata idejas, kas šobrīd ir īstenotas vai ieliktas jaunajā modeļa aprakstā. LIZDA ir vienmēr bijis mūsu galvenais sarunu partneris un arī galvenais atbalstītājs.”

Viens no lielākajiem pārmetumiem ministrijai algu reformas izstrādes laikā ir bijis komunikācijas trūkums. Papule gan norāda, ka komunikācijā ir vajadzīgi vairāki dalībnieki: „Komunikācijai ir divas un vairāk puses, līdz ar to komunikācija ir tā kompetence, ko mēs vienmēr varam mācīties un vienmēr uzlabot.”

Līdz šim ne arodbiedrības paziņojumi, ne arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas („Vienotība”) reģionu vizītēs satiktie skolotāji nav spējuši piespiest valdību skaidri pateikt, būs vai nebūs naudas jaunajam pedagogu algu modelim. Šogad vajadzīgi ir vismaz 10 miljoni jaunā algu modeļa ieviešanai. Rezervēti ir tikai trīs. Valdība vispirms vēlas redzēt modeli, kuram nauda paredzēta.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle uzskata, ka tagad, kad modeļa galvenās aprises jau ir zināmas, valdībai nauda būtu jādod:

„Ja valdība uzstādīja šādas prasības, ka ir jāizveido modelis un tad būs arī finansējums, tad es domāju, ka par šiem vārdiem ir arī jāatbild, un valdībai noteikti būtu arī finansējums jāatrod. Es pieļauju, ka varētu būt kāds pārejas posms, ka varētu šo modeli ieviest arī pakāpeniski.”

Šobrīd ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumus, lai jauno algu modeli varētu ietērpt normatīvo aktu izskatā. Noteikumus varētu pieņemt maijā. Lai gan grafiks visu modeļa izstrādes laiku ir bijis saspringts, ministrija pie tā stingri pieturoties, lai paspētu to ieviest ar nākamā mācību gada sākumu.

Tikmēr pedagogiem un skolu vadītājiem ir daudz jautājumu par algu reformu. Gan saistībā ar kontaktstundu aprēķināšanu 36 stundu darba nedēļas ietvaros, gan dažādu papildus pienākumu apmaksu. „Vai visi pienākumi tiks iekļauti, kas ir gan skolotājam, gan klases audzinātājam. Vai šajā jaunajā modelī šie pienākumi tiks iekļauti. Lauku skolām it īpaši. Mēs ejam pārgājienos, braucam ekskursijās, mums ir klašu vakari, pasākumi skolā, teātra izrāžu apmeklējumi, operas izrāžu apmeklējumi… Vai par to visu samaksās?” norāda Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova.

„Šajā jaunajā modelī kaut kā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tāpēc - vai ir pašreiz liela jēga dalīt jēra ādu, kamēr tas vēl skraida kaut kur,” saka Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons. Viņš uzsver, ka galvenais jautājums jebkurā gadījumā ir tas, cik naudas valdība piešķirs modelim. Viņaprāt, pārdalīt esošo finansējumu nav jēgas.

Tomēr Jansons arī paslavē ministriju par modeļa izstrādi: „Bet katrā gadījumā ir apsveicams, ka ministrija domā,un ka tiešām tās runas pašreiz visas, kas ir, ka tās, cerams, vedīs uz labo pusi, un skolotāji varēs strādāt radoši, nepārstrādājoties, un veltīt vairāk laika dažādām aktivitātēm, kas vēl skolas funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas.”

Par to, cik zaļi pēc 1. septembra varēs dzīvot skolotāji, Izglītības un zinātnes ministrija nākamajā mēnesī rīkos gandrīz 30 seminārus visā Latvijā, lai diskutētu par pedagogu darba samaksas jauno modeli un tā īstenošanu. Taču galavārds tā ieviešanā būs Laimdotai Straujumai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti