Piemēram, mamma, kurai centrā uzturas bērns, mēģina pārliecināt ministrijas pārstāvjus, lai iestādi saglabā. "Saprotiet, 2003. gadā te patiesi bija vajadzīga liela palīdzība. Tajā ēkā bija uzņemšanas nodaļa. Tur sienas plaisāja. Tagad 13 gadu laikā - tāds skaistums!" saka kāda māmiņa Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ievai Jaunzemei.
Māmiņai piebalso Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska. "Mēs par viņu cīnīsimies (..) Ļoti žēl, ka Latgalē tiek likvidēts šis centrs. Jo, ja es pareizi atceros: no 28 filiālēm tikai trīs atrodas Latgalē. Un to pašu - "Kalkūnus" - tagad likvidēs. Varbūt valstiski jādomā, kā to stiprināt," saka Jalinska.
Lai aprūpi pielāgotu Eiropas standartiem, jau kopš 2010. gada centra attīstībā ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro. Tomēr viens no slēgšanas iemesliem vēl joprojām ir ēku tehniskā stāvokļa novērtējums: neapdzīvotā pusmuiža apdraud klientus, centra kompleksam nepieciešama siltināšana un citi remontdarbi trīs miljonu eiro apmērā.
"Protams ir skaisti, ja ir iztaisīts remonts. Es zinu, ka nav notekūdeņu kanalizācijas šobrīd, un ūdens iet pagrabā (..) Tas bojā pamatus un tad mēs redzam plaisas," norāda Jaunzeme.
Jalinska gan iebilst, sakot, ka palikuši "kādi 10%, ko būtu jāsakārto".
Šodien "Kalkūnos" strādā vairāk kā 160 speciālisti, kas rūpējas par 144 klientiem. Gandrīz puse klientu ir bērni. Pie tam te atrodas cilvēki ar ļoti smagām diagnozēm, kas uzticas tikai centra darbiniekiem un svešinieku klātbūtnē pat atsakās ēst. "Šeit viņi dzīvo no dzimšanas. Viņi dzīvo šeit arī 16 gadus un 20 un pāri gadus. Un šeit ir viņu mājas. Tie paši darbinieki viņi te ir nostrādājuši 30 pāri gadus. Viņi ir saraduši, tā kā viena ģimene," sacīja Jalinska.
Labklājības ministrija gan uzsver: institūciju slēdzot, pašvaldības saņems papildus ES finansējumu ēku infrastruktūras uzturēšanai un jaunu sociālo māju būvniecībai. Neslēdzot kādu no iestādēm, šos līdzekļus var arī zaudēt. "Tātad, tas ir sakarā ar to, lai varētu pašvaldības saņemt šo ļoti būtisko finansējumu. Kopā 90 miljonu apmērā. Tas ir viens no nosacījumiem, kas ir ierakstīts mums līgumā ar Eiropas Komisiju," skaidro Jaunzeme.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Jaunzeme pauda, ka bērniem ir jādzīvo ģimeniskā vidē. Tas varētu izpausties kā nelieli ciemati, kuros dzīvo līdz astoņiem bērniem ar īpašām vajadzībām un rūpes par viņiem ir uzņēmušies vai nu viņu vecāki vai arī citu bērni vecāki, kuriem par to tiek maksāta alga. Šāda sistēma pastāv Igaunijā, Austrijā un citur, sacīja Jaunzeme.
Viņa norādīja, ka tādā veidā bērni izjūt ģimeniskumu, sajūtu, ka ar viņiem kāds ir kopā un izzūd sociālās iestādes sliktais iespaids uz bērniem un viņu tālāko dzīvi.
Skeptiska pret šo ideju gan bija 11 gadus veca un smagi slima bērna mamma Jolanta Kalniņa - Levina. Viņa pauda, ja viņai piedāvātu lielu naudu par citu šādu bērnu audzināšanu, viņa atteiktos, jo ikkatrs no šiem bērniem prasa "nenormālu uzmanību". Viņa pauda neizpratni par to, kādai ir jābūt ģimenei, lai uzņemtos rūpes par vēl citiem, smagi slimiem bērniem.
2019. gadā Kalkūnos iespējams izveidos multifunkcionālu dienas centru un klientus ar vieglākām diagnozēm iesaistīs sociālajā uzņēmējdarbībā. Tomēr Daugavpils novada iedzīvotāji ir pārliecināti: cīņa par centra saglabāšanu vēl nav galā.
