"Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova stāstīja: "Daudzas tika nozagtas, daudzas nolauztas. Šis tas ir apskādēts sniega tīrīšanas laikā. Un arī statistika uzrāda, ka šis te procentu uzlabojums ir ļoti nevienmērīgs un ļoti niecīgs."
Ierīces neatbaidīja dzīvniekus no ceļa, un tās turpmāk neizmantos. Pēc policijas datiem, šogad stirnas, brieži, aļņi un meža cūkas izraisījušas 425 avārijas. Mediķu palīdzību vajadzēja 23 cilvēkiem. Viens gājis bojā. Pērn bija 668 sadursmes ar dzīvniekiem. 38 gadījumos cieta cilvēki. Divi zaudēja dzīvību. Visbiežāk sadursmes ar meža dzīvniekiem notikušas Latgalē. Šogad šādu avāriju skaits palielinājies Rīgas reģionā. Domājams, ka to ir daudz vairāk, jo ne par visām sadursmēm paziņo policijai.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norādīja: "Sekas mēdz būt ļoti smagas, un ļoti dārgas, priekš apdrošinātājiem dārgas. Tās avārijas mēdz būt vai nu ļoti nelielas – kaķis, zaķis vai mazais izmērs –, un tad ir nopietnās avārijas, kur attiecīgi ir lielie meža dzīvnieki. Meža cūkas, aļņi, stirnas, brieži. Un tās avārijas jau ir tūkstošos. Un tur jau vai nu spēkrats ir lētāks, vai attiecīgi autobuss vai smagā automašīna, kur tā skādes ir ļoti liela un ļoti dārga."
Avārijās ar meža dzīvniekiem radušos zaudējumus sedz brīvprātīgās apdrošināšanas veids "Kasko". Centralizētas datu bāzes par kopējo atlīdzību summu nav. Iepriekšējos gados atsevišķas apdrošināšanas kompānijas savus zaudējumus lēsa ap pusotru miljonu eiro. Apdrošinātāji saka – šo negadījumu skaits mazumā neiet. Drīzāk gadu no gada pat nedaudz palielinās. Mežos daudz dzīvnieku un nepietiekami attīstīta ceļu infrastruktūra.
Jānis Abāšins uzsvēra: "Nav mums žogu, nav mums zvēru pārejas vai zvēru tiltiņu, pazemes tuneļu. Vai tādu ir ļoti maz – tādu ceļa posmu, kas attiecīgi ir aprīkoti. Būtībā tikai tad, kad būs ceļa infrastruktūra, tad attiecīgi šie negadījumi ies mazumā. Citādi es domāju, ka viņi mazumā neies. Otra alternatīva būtu samazināt meža dzīvnieku skaitu. Bet tad mēs atduramies pret mūsu zaļajām vēsmām, un tas ir atkal neiespējamā misija."
"Žogi paredzēti tajos posmos, kas tiks rekonstruēti. Visticamāk, kur ir ātrgaitas ceļi paredzēti atbilstoši koncepcijai 2040, kur mēs paredzam, ka galvenie autoceļi tiek pārbūvēti par maģistrālajiem, kur tiek atļauts lielāks braukšanas ātrums. Tur visi šie drošības nosacījumi būs jāievēro," skaidroja "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.
Šobrīd tiek būvēts Ķekavas apvedceļš, kur arī būs posmi ar žogu. Dzīvnieku tuneļi un pārejas nav paredzētas, jo tas sadārdzinātu ceļu būvniecību. Satiksmes drošība primāri tiek uzlabota vietās, kur notiek smagi satiksmes negadījumi. Avārijas ar dzīvniekiem šajā statistikā nav pirmajā vietā.
