Vissāpīgākais zaudējums šoreiz bija Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kurai tāpat kā 13. Saeimas vēlēšanās iekļūšanai EP pietrūka pavisam nedaudz. Apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns neveiksmē vaino gan vēlēšanu organizatoru neizdarību, gan paša vadītās apvienības smagnējo struktūru.
Tādēļ viņš iecerējis pārveidot Reģionu apvienību par vienu partiju.
“Man bija ļoti grūti sistēmiski iedarbināt to visu partiju, lai viņa sāktu strādāt vēlēšanu kontekstā, jo tās ir sešas politiskās organizācijas, kas veido apvienību. Pirmais, ko es jau valdei liku priekšā – mums jārunā par vienas vienotas partijas izveidi jau tuvākajā laikā,” atklāja Smiltēns.
EP vēlēšanu rezultāti bija sāpīgs trieciens arī partijai “Progresīvie”, kurai priekšvēlēšanu aptaujas deva cerības pārvarēt 5% barjeru, taču pēc balsu saskaitīšanas tai nebija pat 3%. Tādēļ otrdien partijas vadītājs Roberts Putnis izlēmis atkāpties no amata.
“Politikā svarīgi rīkoties tā, kā tu pieprasi no citiem. Partijas nesasniegtie vēlēšanu kampaņas mērķi ir mana kā partijas priekšsēdētāja politiskā atbildība. Un politiskās atbildības uzņemšanās forma klasiski ir atkāpšanās no amata,” skaidroja Putnis.
Vājos rezultātus vēlēšanās Putnis skaidroja galvenokārt ar jauniešiem neērto vēlēšanu kārtību. Tāpat viņš pieļāva, ka Latvijas sabiedrība “Progresīvo” idejām vēl nav gatava.
“”Progresīvie” tomēr ir reāli progresīvi Latvijas politikā, un varbūt vienai vai otrai “Progresīvo” idejai nav tik liela atbalsta sabiedrībā. Arī kampaņa varēja būt labāk organizēta. Tā varēja būt precīzāka un fokusētāka, uzrunājot vēlētājus,” atzina Putnis.
Putnis turpmāk partijā darbosies kā ierindas biedrs. Līdz septembrī gaidāmajam ārkārtas kongresam partiju vadīs atlikušie valdes locekļi.
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kā arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar rezultātiem samierinājušās un būtisku pārgrupēšanos neplāno.
“Rezultāti mums ir apmierinoši. Mēs pārvarējām 5% barjeru un pie citādāka mandātu un balsu sadalījuma būtu ieguvuši vietu EP parlamentā. Diemžēl te nav tā kā Saeimā,” norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
“Ja runā par tālāko darbu, tad mēs esam gatavi turpināt strādāt, gatavoties pašvaldību vēlēšanām, kuras ir jau pēc diviem gadiem,” piebilda Krauze.
Tikmēr JKP līderis Jānis Bordāns sprieda, ka “nebija varbūt tik atpazīstams līderis, un arī finansiālais ieguldījums nebija milzīgs. Mēs strādājām ar saviem līdzekļiem.”
“Ja mēs runājam, kas mums jādara, tad mums tagad jāpierāda sevi ar darbu valdībā un Saeimā, ar ko esam nākuši,” sacīja Bordāns.
