Panorāma

LNB izstāde "Gadsimta latviete"

Panorāma

Prasības ieceļošanai no citām valstīm aizvien stingras

Zemnieki un VARAM – uz kara takas

Nevedas zemnieku un VARAM sarunas par Eiropas «zaļā kursa» nestajām izmaiņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas nospraustais "zaļais kurss" nozīmē būtiskas izmaiņas Latvijas lauksaimniekiem – galvenokārt lielajām, konvencionālajām saimniecībām, kurām nāksies būtiski mainīt savu ierasto saimniekošanu. Lai pārrunātu šo procesu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz attālinātu sarunu aicināja lauksaimnieku organizācijas. 

Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un lauksaimniecība ir viens no rīcības virzieniem Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

Tiekoties ar zemniekiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) atgādināja par plāniem samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšanu līdz 25% no kopējās lauksaimnieciskajā darbībā izmantotās platības.

“Tas nav jautājums tikai par zaļākas Latvijas padarīšanu. "Zaļais kurss" ir nozīmīgs no tās prizmas, ka mēs varam radīt jaunu pievienoto vērtību un jaunus uzņēmējdarbības veidus, kādi iepriekš nav bijuši. Un tādā veidā padarīt mūs kā valsti attiecīgi arī turīgākus,” sacīja Plešs.

Bioloģisko lauksaimnieku un biškopju organizācijas ministra apņēmību uzteica. Turpretim lielo, konvencionālo zemnieku saimniecību pārstāvji pauda bažas – tiecoties izpildīt zaļināšanas prasības, mūsu zemnieki ar savu produkciju kļūšot mazāk konkurētspējīgi Eiropā.

“Mums ir ļoti, ļoti daudz mājasdarbu. Nevis skrienot pa priekšu ar karogu, mēs esam pirmrindnieki Eiropā un vēl kaut ko aiztaisīsim ciet, uztaisīsim lielu dabas rezervātu. Bet meklēt argumentus, lai pasargātu savus iedzīvotājus, uzņēmējus, savu ekonomiku,” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jāpiebilst gan, ka tikšanās laikā diskusija pēc būtības īsti nenotika. Lielo zemnieku organizācijas neslēpa, ka joprojām ir aizvainotas par VARAM administrētā Latvijas Vides aizsardzības fonda apmaksāto radio raidījumu, kurā lauksaimnieki pielīdzināti masu slepkavām.

Zemnieki gaida ministra atvainošanos, bet viņš šo tēmu uzskata par izsmeltu. “Es nekad, nekādā formātā, nevienā vietā neesmu nostādījis lauksaimniekus vai lauksaimnieku organizācijas negatīvā gaismā,” sacīja Plešs.

“Tā nav tikai šī neveiksmīgā kampaņa. Patiesībā jau vairākus gadus mēs, lauksaimniecības un meža nozares, redzam, ka, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, caur Vides aizsardzības fondu tiek plašsaziņas līdzekļos ļoti negatīvi atainota gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozare,” pauda Dzelzkalēja-Burmistre.

Nesagaidījuši atvainošanos, lauksaimnieki plāno savu neapmierinātību jūnija beigās paust protesta akcijās.

Vides aizsardzības fonda finansētajā izglītojošajā raidījumā lauksaimnieki nosaukti par "masu slepkavām" bišu un ūdens pasaulē. Saturs 21. maijā izskanēja "EHR Mediju Grupai" piederošajā radiostacijā. Medijs lauksaimniekiem publiski atvainojies, taču atsevišķu zemnieku organizāciju ieskatā par situāciju atbildību jāuzņemas arī vides ministram. Ministra atvainošanos gaida kopumā septiņas lauksaimnieku organizācijas. 

Septiņas zemnieku un mežsaimnieku organizācijas gaida vides ministra atvainošanos par reklāmā teikto
00:00 / 03:42
Lejuplādēt

Maldinošus komunikācijas veidus gan ir izmantojuši arī šīs nozares pārstāvji. Piemēram, pirms diviem gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Stiga RM" izplatītajos informācijas materiālos tika maldināta sabiedrība norādot, ka dabas skaitīšana ir apdraudējums mežsaimnieciskajai darbībai.

Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks vērtēja, ka tie ir atsevišķi gadījumi abās ierakumu pusēs. 

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības apņemšanās ir nākamo 10 gadu laikā samazināt siltumnīcas gāzes veidojošos izmešus par 55% un kļūt pilnībā klimata neitrālai līdz 2050. gadam. 

Lai sasniegtu 2030. gada mērķi – videi kaitīgo izmešu samazinājumu par 55% – tas katru gadu prasīs 350 miljardu eiro lielas papildu investīcijas, tāpēc zaļajām ekonomiskajām aktivitātēm nepieciešams piesaistīt vairāk kapitāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti