Slēdzot vaļā Rēzeknes novada Maltas Rozentovas katoļu baznīcas durvis, priesteris Rinalds Broks aicina doties dievnamā. „Mēs tuvojamies Lieldienām. Augšāmcēlies Kristus uzrunā savus klātesošos, viņš saka: miers jums! Un tas liek ieraudzīt arī šajā gadā Lieldienu dziļo nozīmi. Un tajā vēstī, ko Kristus grib izteikt caur šo augšāmcelšanos: miers jums!” saka priesteris.
Pie Rozentovas baznīcas blakus Latvijas karogam plīvo Ukrainas. Priesteris uzsver, ka nedrīkst stāvēt malā, bet ar domām, lūgšanām un darbiem jābūt pret karu.
„Nevaru klusēt par to. Es neesmu tas garīdznieks, kas klusēs par to, kas notiek pasaulē un dzīvos šajā mazajā pasaulītē, ka mums ir labi, neredzot to, kur cilvēks cieš. Jā, protams, tā svētdiena, kad es runāju un vēlāk arī nākošās svētdienas marta mēnesī, varēja ieraudzīt, ka kādi bija nedaudz nozuduši, kas varbūt, jā, nevēlējās to dzirdēt, kas man pārmeta un teica, ka es runāju par politiku. Bet vai tā ir politika – runāt par mieru, vai tā ir politika – runāt par cilvēka ciešanām, vai tā ir politika, kad cilvēkam jādodas bēgļu gaitās?” saka Broks.
Pirms Lieldienām ir gavēņa laiks. Tas sākas ar Pelnu dienu; simboliski pelni liek apzināties patiesās vērtības, tās, kas ar laiku nepārvēršas par pelniem. Patiesa vērtība ir arī cilvēcīgums.
„Vai šīs vērtības kā cilvēcība, cilvēciskums, līdzjūtība piemīt pasaulē dzīvojošiem cilvēkiem? Vai šīs vērtības piemīt tiem, kas ielaužas svešās mājās, kas ielaužas ar šo karu, ar vardarbību, ar cietsirdību Ukrainas zemē? Vai mēs varam šobrīd teikt: kas ir cilvēks? Kādu cilvēku ir radījusi Kremļa un Putina ideoloģija? Vai tas ir cilvēks? Varbūt ar vārdu, ko varētu teikt, „bidla”, kas izsaka dziļāko būtību. Tātad cilvēks, kurš neprot domāt, cilvēks, kurš rīkojas tikai tad, kad viņam kaut ko pasaka, cilvēks, kas ir cietsirdīgs, ļauns, cilvēks, kuram nav sirdsapziņas,” pauž Broks.
Ticīgajiem šajā laikā tieši baznīca un lūgšanas sniedz stiprinājumu, lai saglabātu mieru, lūdzoties par Ukrainu un ātrāku kara izbeigšanu, uzsver draudzes locekļi.
„Gavēņa laiks ir svētīgs, jo mēs gaidām, attīrāmies paši no saviem grēkiem, lūdzam piedošanu Dievam. Lūdzam par savējiem, kuri ir diezgan tālu, arī man tādi ir, lūdzam par viņu atgriešanos. Un šajā laikā mēs ļoti lūdzam par mieru Ukrainā. Svētdien priesteris vadīja dievkalpojumu, kas bija veltīts mieram visā pasaulē, mieram arī Krievijā,” stāsta Antoņina Ostrovska.
„Šis laiks ir kluss un dos arī mieru, jo šajā kara laikā, kad gribas tikai raudāt un par to visu pārdzīvot, es neko citu televizorā neskatos. Man ir tikai ziņas par Ukrainu. Tāpēc šis ir tas, ka tu vari nomierināties, gūt spēkus. Bet mēs lūdzam, jo nav tādas dienas, kad mēs nelūgtu par mieru Ukrainā un par drīzāku kara izbeigšanos,” saka Anita Stepiņa.
„Gavēņa galvenā būtība ir atgriezties no grēkiem, un tad nāk arī Dieva svētība. Un, ja cilvēki vairāk atgrieztos no grēkiem, nāktu svētība, nebūtu kara, naida starp tautām un ģimenēs valdītu miers,” saka Inta Pauliņa.
Un, kā uzsver Rozentovas draudzē, lai pasaule kļūtu labāka, ir jāsāk ar sevi, pārdomājot, cik daudz cilvēcīguma ir katrā no mums.
