Dienas ziņas

Kaucmindes pils cerības uz atdzimšanu

Dienas ziņas

Rēzeknē – starptautiskas muitas kinologu sacensības

Vēlas uzlabot mājas aprūpes pakalpojumus

Nevalstiskās organizācijas Alūksnē spriež par iespējām atvieglot aprūpētāju darbu

Liela slodze, valsts atbalsta un nereti arī līdzekļu trūkums ir problēmas, ar kurām bieži saskaras neformālie aprūpētāji jeb personas, kuras mājās ilgstoši aprūpē savu bērnu vai ģimenes locekli, par to nesaņemot atalgojumu. Lai analizētu problēmas un rastu tām risinājumu, Igaunijas, Somijas un Latvijas nevalstiskās organizācijas sākušas sadarbību kopīgā projektā. Pirmā tikšanās Alūksnē aizvadīta, un jau tagad speciālistiem ir skaidrs, kādi sociālie pakalpojumi jāizveido, lai atvieglotu neformālo aprūpētāju darbu.

Alūksniete Maiga Skrina jau 19 gadus aprūpē savus divus bērnus - invalīdus. Katru dienu viņa ir mājās un algotu darbu nestrādā. Arī aizvietotāju un palīgu sievietei nav, jo bērnu aprūpei nepieciešamas specifiskas zināšanas.

Šobrīd Alūksnes novadā nav pieejami arī tādi pakalpojumi, kas nodrošinātu kompetenta aprūpētāja pieejamību kaut dažas stundas dienā aprūpējamā dzīvesvietā.

"Kaimiņu tu nepasauksi, jo, ja tev bērns ir ļoti smagā stāvoklī, viņam ir vajadzīga medicīniska palīdzība. Man meitai ir elpošanas aparāts, viņa ir pie mākslīgās plaušu ventilācijas. Cilvēks, kas tādu darbu nekad nav darījis, to nevar," teica Maiga Skrina.

Ņemot vērā, ka Latvijā jautājums par to, kā atbalstīt nefomālos aprūpētājus, līdz šim nav risināts, tiek aizgūta pieredze no Igaunijas, kur tas šobrīd ļoti aktuāli.

Igaunijā veiktie pētījumi liecina, ka aptuveni 85% aprūpes pienākumu veic tieši ģimenes locekļi mājās. Turklāt apstākļi, kādos viņi strādā, ļoti atšķiras no profesionālo aprūpētāju darba apstākļiem - viņiem trūkst apmācību iespēju, palīglīdzekļu, kā arī nav atrisināts jautājums par neformālo aprūpētāju sociālo nodrošināšanu.

"Mūsu organizācija rīko dažādas apmācības, iesaistāmies projektos, un pēdējā laikā mēģinām ietekmēt arī likumdošanu, lai neformālo aprūpētāju darbs tiktu novērtēts un mājas kā darba vide būtu droša un pieejama. Šim mēķim esam izveidojuši speciālu darba grupu un sadarbojamies ar Labklājības ministriju un pašvaldībām," sacīja Igaunijas neformālo aprūpētāju biedrības vadītāja Helle Lepika.

Pērn Igaunijā pieņemts Sociālās aprūpes likums, kas nosaka, ka vietējām pašvaldībām jānodrošina aprūpes pakalpojums personai, kurai tas nepieciešams. Turklāt normatīvie akti arī paredz, ka neformālie aprūpētāji no pašvaldības var saņemt pabalstu 100 eiro apmērā.

Alūksnes novada sociālā dienesta speciālisti uzskata, ka līdzīgu atbalsta sistēmu vajadzētu ieviest arī Latvijā. "Mēs salīdzināsim šos pakalpojumus ar Igauniju un Somiju. Saprotu, ka viņi arī tādu metodisko materiālu veidos par šīm metodēm un iespējām, kā palīdzēt aprūpētājiem," sprieda Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja vietniece Vija Vārtukapteine.

Šobrīd Alūksnes sociālā dienesta speciālisti strādā pie jaunu pakalpojumu izveides, kas atvieglos arī neformālo aprūpētāju slodzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti