Ap pussimts talcinieku otrdien, 21.augustā, pie Kaņiera ezera ņēma rokās grābekļus un dakšas, lai kopīgiem spēkiem, gluži kā sendienās, nopļauto zāli savāktu gubās.
Agrāk pļavas esot noganītas, bet kopš tuvākajā apkaimē vairs neesot lopu, par to sakopšanu jārūpējas cilvēkiem.
"Man patīk pētīt dabu. Šeit es nebiju bijis, tāpēc izdomāju, ka būtu diezgan lietderīgi atbraukt šeit palīdzēt savākt sienu un pie reizes apskatīt taku. (..) Es esmu audzis laukos un visu to esmu darījis, tā kā šī nav nekāda problēma," saka talcinieks Gatis no Jelgavas.
Vairums no talkas dalībniekiem ir Ķemeru pamatskolas audzēkņi, kuri šonedēļ piedalās sporta un darba nometnē. Talka bijusi iekļauta nometnes programmā, un uzrunātie par to nav apbēdināti.
"[Mērķis bija] palīdzēt un arī tā, lai bērni saprot, kas ir īsts darbs, nevis tikai pie datora sēdēt un sportot, bet, ka vajag mācēt arī strādāt," stāsta Ķemeru pamatskolas sporta skolotāja Adrija Muša.
Pļavas pie Kaņiera ezera ir vieni no retajiem kaļķainajiem purviem, kādu visā Latvijā ir tikai nedaudz vairāk kā 1000 hektāru platībā.
Talkas šajā zāļu purvā tiek rīkotas jau ceturto gadu, tādējādi pasargājot no iznīcības retas un krāšņas zāļu purva augu sugas.
"Tiem retajiem augiem nemaz dikti bagātu augsni nevajag. Viņiem vairāk gandrīz patīk nabadzīgāka augsne. Ir dažādas sugas, bet, tikko tā augsne paliek dikti bagāta, pūstot tai zālei, ja nopļautu un atstātu, tad tur nāk tūlīt iekšā visādas triviālas sugas, kā, piemēram, nātres. Niedres varbūt vairāk augtu," norāda Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa.
Atšķirībā no zālājiem purva pļavas ir mitrākas un zāles šeit netrūkst. Tā gan nav augstvērtīga lopbarība. "Tāds grīslis. Niedres vietām, tā kā, kopumā ņemot, tas ekonomiskais efekts ir pilnīgi mīnusos. Mēs to darbu darām, lai saglabātu dabas daudzveidību un tās retās sugas," piebilst Liepa.
Apmēram no 1,5 hektāriem novākto zāli īsti kur likt neesot, tāpēc dabas parks aicina atsaukties interesentus, kuri vēlētos to bez maksas paņemt.
