Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele atzīst, ka aukstā laika ugunsgrēku iemesls visbiežāk ir pašu cilvēku neizdarība. Dūmvadi bieži ir netīrīti, neremontēti un degšana izplatās daudz plašāk. „Pašlaik katru diennakti 5-10 reizes mēs braucam uz tādiem ugunsgrēkiem, kur dūmvados deg netīrīti sodrēji. Aicinām cilvēkus ļoti uzmanīgi attiekties pret apkures procesu – nepārkurināt krāsnis. Ja ir slikta vilkme vai sadūmojums telpā, steidzami meklēt sertificētus skursteņslauķus, kas arī šajā aukstajā laikā veiks dūmvadu tīrīšanu. Tas šobrīd varētu būt finansiāls ieguldījums, bet tas noteikti atmaksāsies, jo jūsu māja būs pasargāta no traģiskām nelaimēm,” saka ugunsdzēsēju pārstāve.
Likums paredz, ka dūmvadi, pie kā pievienotas cietā kurināmā apkures ierīces, jātīra divreiz gadā. Taču nav sankciju par likuma neievērošanu - uz šo problēmu norāda Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības prezidents Māris Bambis.
„Ja cilvēks nav nobiedēts ar sodu, tad viņš uzskata, ka viņam tas nav vajadzīgs, jo 50 gadus Padomju valsts par viņu to darīja. Gluži pie labām sekām tas nenoved.”
Diemžēl daudzi māju īpašnieki attopas tikai tad, kad jau ir par vēlu. „Šajās dienās saskaramies ar to pašu, ar ko VUGD – katru rītu ir vismaz pa pāris zvaniem: „Mums dega!” Ja cilvēki par to nedomāja vasarā, tad domā bargā ziemas salā,” saka Māris Bambis.
Pēc degšanas dūmvadi jātīra un jāpārbauda obligāti, bet Bambis vēlreiz atgādina - lai no nelaimes izvairītos, skurstenis jātīra vismaz vienreiz gadā pirms apkures sezonas.
Diemžēl daudzi joprojām pārvērtē savas spējas un domā, ka to pratīs izdarīt paši, novērojusi apdrošinātāju „If” pārstāve Daiga Bluķe: „Pieredze rāda, ka visbiežāk problēmas rodas mājokļos ar krāsns apkuri – privātmājas, arī vecas daudzdzīvokļu mājas, kur dzīvokļos joprojām ir krāsns apkure. „If” atlīdzības daļas eksperti secinājuši, ka galvenokārt problēmas rodas tāpēc, kas mājokļu īpašnieki vai apsaimniekotāji regulāri neveic dūmvadu tīrīšanu vai to dara paši. Ja šo darbu neuztic profesionāļiem, tad maksa par šādu nevērību mēdz būt diezgan augsta.”
Pēc apdrošinātāja datiem, visvairāk ugunsnelaimju notiek tieši privātmājās, un vidējie zaudējumi ir apmēram 10 tūkstoši eiro.
