Netīrīti skursteņi un skursteņslauķu trūkums. Ugunsdrošībai uzmanību sāk pievērst tikai pēc nelaimes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ik gadu Latvijā neiztīrītu dūmvadu un apkures iekārtu dēļ izceļas daudzi ugunsgrēki. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija, pērn kopumā tika reģistrēti vairāk nekā 470 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas. Savukārt izsaukumi, kad dūmvados dega sodrēji, pērn bija ap 600. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos gāja bojā 17 cilvēku, bet cieta 43. Tā ir statistika, aiz kuras ir izpostīta iedzīve, finansiāli zaudējumi un briesmas dzīvībai.

ĪSUMĀ:

Šajā reizē Latvijas Radio raidījumam "Īstenības izteiksme" izvēlēta citādāka pieeja, proti, vēloties mudināt cilvēkus aizdomāties un būt atbildīgākiem par drošību, sākšu ar sevi un saviem tuvākajiem. Tāpēc devos uz Rugājiem, pie vecākiem. Mājās ir malkas apkure, divi skursteņi, un zinu, ka ir iegādāts, bet nav pielikts dūmu detektors.

Kad deg mājas, skursteņslauķim kļūst vairāk darba
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Trūkst sertificētu skursteņslauķu

Man ierodoties, vecāki rosās pa virtuvi, gatavo pusdienas. Būs borščs. Saldajam mamma sarūpējusi pīrāgu, kas nolikts uz galda. Vecāki gatavo uz gāzes, malkas plīts virtuvē kalpo lielākoties siltumam. Šajā sezonā sagādāta lielākoties apses malka. Kurina regulāri, un šogad to sāka darīt jau augustā. Tēta darbība, lai sagatavotos apkures sezonai - malkas sagādāšana un plīts tīrīšana. Ierēs ir atstāta vieta, kur izņemami ķieģeļi, lai iztīrītu ejas visā garumā. Instruments, ar ko tīrīt, nopirkts veikalā. Ieres jātīra obligāti katru gadu, uzsver tētis. Kvēpu daudzums ir atkarīgs no tā, ar kādu malku tiek kurināts.

“Ja kurina ar tīru apsi, praktiski [kvēpu] nav nemaz, kas pielipis klāt, tas atkritis nost, tad savāc un viss ir pilnīgi tīrs. Bet, ja ir skujkoks, [ir kvēpi], no bērza arī kvēpst.”

Vēl zinu, ka vecāki dedzina kartupeļu mizas, tas palīdzot uzturēt dūmvadu tīrāku. Taču skursteņus tētis netīra katru gadu, bet reizi divos gados. Lai novērtētu skursteņu tīrības pakāpi, izmanto metodi ar spoguli. Skursteņa pakājē to ievieto un skatās, kāda situācija. Ar spoguli labi var redzēt, vai skurstenī putni nav mēģinājuši ierīkot sev mitekli, stāsta tētis. Arī nedaudz sasviesti zari var ietekmē vilkmi. To visu no lejas ar spoguli var redzēt. Skursteni tīra ar speciālu birsti, taču to var darīt arī ar egli, tai piesienot galā smagumu. Šajā reizē tētis novērtē, ka skurstenis ir pietiekami tīrs, esot droši. Jautāju, vai viņš zina, ka reizi piecos gados pēc drošības noteikumiem būtu jāaicina sertificēts speciālists, kurš novērtē dūmvada un apkures iekārtu stāvokli. Vecāki atzīst, ka nav par tādu prasību dzirdējuši. Nezinot arī, kur viņu tuvumā ir sertificēts skursteņslauķis,

vietējā laikrakstā “Vadugunī” gan ir manīti sludinājumi, ka skursteņslauķi piedāvā savus pakalpojumus, bet, vai viņiem ir sertifikāts, tas neesot minēts.

Tas, ka vecāki nezina, vai viņu tuvumā ir šādi speciālisti, nav pārsteigums. Skatoties internetā, Latgalē sertificētu skursteņslauķu ir ļoti maz. Vienu atrodu Rēzeknē, Daugavpilī un divus Jēkabpils pusē. Vēl ir Gulbenē un Alūksnē, kas ir tuvāk Rugājiem. Braucu pie skursteņsļaucītāja amata zeļļa Andra Duļbinska Jēkabpilī.

Arī viņš atzīst, ka Latgales pusē tieši sertificētu speciālistu ir maz.

Esošajiem skursteņslauķiem darba daudz

Šobrīd darbu skursteņslauķim ir daudz. Pieraksts tiek veikts jau uz novembra vidu. Oficiāli pēc prasībām dūmvadi jāiztīra līdz 1. novembrim. Tomēr skursteņslauķis piekodina, ka tas nenozīmē, ka, ja nav paspēts iztīrīt līdz 1. novembrim, jāgaida nākamā sezona. Ja laika apstākļi atļauj, tīrīt var kaut vai līdz Ziemassvētkiem. Andris strādā Jēkabpils apkārtnē, tomēr brīžiem Jēkabpils apkārtne izvēršas 100 kilometru rādiusā, tagad ir jābrauc gan uz Ilūksti, gan Preiļiem. Dienā, kad tiekos ar Andri, viņam jātīra skursteņi Jēkabpils novada Leimaņu pagastā. Vietējā pašvaldība nolīgusi, lai savus objektus, kas kurināmi ar malku, sagatavotu apkures sezonai. Leimaņu pagasta komunālās saimniecības vadītājs Jānis Ivanovskis stāsta, ka pirms diviem gadiem, meklējot sertificētu skursteņslauķi, atrast to nebija viegli. Tomēr šobrīd gan pašvaldībai, gan arī privātajiem ir nepieciešami sertificēti meistari, kuri izsniedz atzinumu par darbu veikšanu.

"Ja kaut kas notiks, apdrošināšana nemaksās. Jo skursteņslauķis dod papīru, ka ir tīrīts," tā Andris.

Šoreiz skursteņslaucītājam Andrim jātīra pašvaldības dzīvojamā māja. Uz šo objektu Andris ieradies jau otro gadu. Mājai ir viens stāvs, sadalīta vairākās dzīvojamās daļās. Iedzīvotāji, kuri tajā dzīvo, atzīst, ka tas esot ļoti labi, jo neviens jau negrib degt. Andris profesionāli šo darbu dara veic piecus gadus. Viņa vieglā automašīna piekrāmēta pilna ar dažādiem instrumentiem, uz auto jumta uzliktas kāpnes. Ir instrumenti, ko Andris pielāgojis un pārveidojis, lai veiksmīgāk veiktu savus pienākumus. Jau iepriekš minēto skursteņa tīrīšanu ar egli Andris gan neiesaka.

“Protams, kaut kādu daļu mēs iztīrīt varam, bet egles zari varbūt par stingru. Tīrot, it sevišķi vecākām mājām, kur mūrjava ir ar lielu kaļķa piemaisījumu, mēs [javu] ar egles zariem izskrubinām ārā, un skursteņa mūžs ir skaitīts," skaidro Andris.

Netīrtīti skursteņi draud ar ugunsnelaimēm

Andris kāpj uz jumta, lai tīrītu pirmo dūmeni, un pēc neilga brīža jau ir lejā. Viņš atzīst, ka pēc skaņas sodrēju birums izklausījies minimāls. Jāmeklē skursteņa pakāje lūka, lai iztīrītu sabirušos sodrējus. To darīt ir būtiski drošībai. Māja ir pārplānota, tāpēc tagad viens skurstenis ir diviem dzīvokļiem. Jādodas uz otro, lai meklētu skursteņa pakāji. Tur gan ne Andris, ne mājas saimnieks nevar saprast, kur skurstenim pakājē ir lūka. Mājas saimnieks stāsta, ka agrāk te netika tīrīts katru gadu, vien kaut kad nedaudz patīrīts, tāpēc nezina, kur un kas atrodas. Savukārt trešajā dzīvoklī cita problēma, mājas saimniece nevar kurināt jau no aprīļa mēneša, viņas dūmenī putni izveidojuši sev ligzdu, skursteni aizmūrējot pilnībā.

“Es, kad pavasarī jutu, ka nevaru kurināt, tad es trīs divpadsmit litrīgos spaiņus izgrābu, žagari, spalvas, ” stāsta mājas iedzīvotāja.

To, ka cilvēki mēdz pret drošību attiekties bezatbildīgi, novērojis arī Andris.

Cilvēki kļūst uzmanīgāki, uzzinot, ka kādam citam ir notikusi nelaime.

Tad sāk aizdomāties. “Blakus pagastā janvārī bija ļoti daudzas ugunsnelaimes, dega cilvēkiem privātās mājas, tad cilvēki sāka mācīties no citu kļūdām. Man bija daudz izsaukumu skursteņu tīrīšanai tieši apkārt tām degošajām mājām. Cilvēki saprata, ka tas notiek ar visiem, kas neievēro ugunsdrošības noteikumus," tā Andris.

Kādēļ jātīra skursteņi? Dedzinot malku, rodas dūmi, un skurstenī no tiem uzkrājas sodrēji, kas ir degoši un uzliesmojoši. Ja skurstenis netiek tīrīts, tas var aizdegties. Ja skurstenī ir plaisas, tad, tām aizdegoties, sekas var būt pavisam bēdīgas. Būtiski, lai divu ķieģeļu platumā ap skursteni nebūtu nekādu degošu materiālu Taču, lai nerastos skurstenī darva, malkai ir jābūt sausai.

“Jāsagatavo malka laicīgi, kurināšanai labākais materiāls ir aptuveni divus trīs gadus kaltusi malka. Malku vajadzētu glabāt nojumē, nevajadzētu ķieģeļu šķūņos vai pagrabos. Vislabāk kalst nojumēs. Pašu spēkiem pārtīrīt [skursteni], to ugunsdrošības noteikumi neliedz, tomēr ieteiktu vismaz reizi piecos gados uzaicināt sertificētu skursteņslauķi, kas apsekos gan apkures ierīci, gan pašu dūmvadu," atzīst Andris.

Privātmājās reizi piecos gados dūmvadi un apkures iekārtas jāapseko speciālistam

To, ka privātajās mājās reizi piecos gados dūmvadi un apkures iekārtas jāapseko speciālistam, kurš izsniedz atzinumu, uzsver arī VUGD. Kā norāda Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis, cilvēku domāšana mainās, tomēr joprojām ir daudz gadījumu, kad jāsteidz glābt īpašumu. “Šogad no 1. janvāra līdz 1. septembrim mums bija 378 izbraukumi, kas saistīti ar sodrēju degšanu. Sākas apkures sezona, nepilnā mēnesī [dzēsēji] bija izbraukuši piecas reizes uz tādiem izsaukumiem, tas tikai mūsu daļā vien, taču vēl viss priekšā,” atzīst Ščavinskis.

Ja netiek veikta tīrīšana un pārbaude, bet izceļas ugunsgrēks, bezatbildīgs saimnieks var saņemt sodu. Fiziskām personām tas ir no 30 līdz 280 eiro.

Vēl svarīgi atzīmēt - sākot no nākamā gada 1. janvāra, katrā mājā obligāti jābūt dūmu detektoram. VUGD aicina iedzīvotājus uzstādīt dūmu detektorus katrā telpā, kurā uzturas mājokļa iemītnieki. Maniem vecākiem tas vēl nav izdarīts, tāpēc aicinu viņus detektoru pielikt, jo nopirkts un stāv jau kādu laiku. Tas tiek izdarīts, gan meklējot citas skrūves, jo secinājām, ka pievienotās nederēs,  - un šis darbiņš aizņēma vien kādas piecpadsmit minūtes. Uz detektora ir testa poga, lai pārliecinātos, vai tas darbojas. Pārbaudām. Darbojas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti