Pērn lauvastiesu jeb vairāk nekā 24 tūkstošus ziņojumu Kontroles dienestam nosūtījušas bankas. Vairumā gadījumu ziņojumi saistīti ar iespējamu naudas atmazgāšanu.
Ilze Znotiņa, kas šā gada 1.jūnijā stājās dienesta vadītājas amatā, tajā nomainot ilggadējo dienesta vadītāju Viesturu Burkānu, Latvijas Radio atzina, ka šobrīd dienestam ir sarežģījumi ar saņemto ziņojumu izvērtēšanu. Proti, dienests tiekot pārpludināts ar ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem:
“Ziņojumu skaits ir ļoti pieaudzis. Protams, mēs šobrīd strādājam, lai saprastu, cik no tā ir tādi ziņojumi, kuros ir par šī brīža klientiem, kuros ir lūgumi iesaldēt naudas līdzekļus. Arī to ziņojumu skaits palielinājies,” pastāstīja Znotiņa.
Turklāt ļoti daudz esot ziņojumu par iepriekšējiem periodiem.
“Tas nozīmē, ka bankas iepriekšējos gados, iespējams, nav savās sistēmās atzīmējušas tādus filtrus, kas tām ļautu izķert šobrīd, viņuprāt, aizdomīgos darījumus un klientus,” piebilda Znotiņa.
Tāpēc dienests pašlaik tiekas ar bankām.
Dienestam šāds ziņojumu pieplūdums esot būtisks apgrūtinājums.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, ko vēlāk atbalstīja arī FKTK.
Lai pastiprinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu, pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss, kura rezultātā dienesta ilggadējo vadītāju Viesturu Burkānu nomainīja zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa. Znotiņa solīja iestādes darbam prasīt lielāku finansējumu.
