ĪSUMĀ:
- Nacionālā apvienība: Piecu spēku koalīcijai trūks stabilitātes.
- NA nav pieņemams princips sākumā runāt par amatiem, nevis darbiem.
- NA nenoraida Bordāna valdības piedāvājumu, bet aicina skaidrot kopīgos mērķus.
- Arī “Jaunā Vienotība” JKP piedāvājumu ne atbalsta, ne noraida.
- “Jaunā Vienotība” grib saņemt no JKP konkrētāku atbildi par 20 punktiem.
- “KPV LV”, kas arī gatava veidot valdību, runā par uzdevumiem, nevis amatiem.
- “KPV LV” ar ZZS vienojas par vairākām prioritātēm, arī koalīcijas padomes atcelšanu.
- Arī “KPV LV” vēlas noskaidrot valdības darba plānu, nevis dalīt amatus.
Nacionālā apvienība savā valdes sēdē konstatēja, ka ar pieciem politiskajiem spēkiem – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”- topošajā valdošajā koalīcijā nepietiek, jo pietrūks stabilitātes. Tātad Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) vajadzētu atgriezties pie sarunu galda.
Otrkārt, nepieņemams Nacionālajai apvienībai likās arī pats princips, ka sākumā tiek runāts par amatiem, nevis par kopīgi darāmajiem darbiem, tā secināja šīs apvienības premjera kandidāts Roberts Zīle.
„Mums šķiet, ka ir jāuzliek valdības mērķi vismaz vienā A4 lapā. Mums jāsaprot, kā mēs varēsim pārstāvēt savas trīs prioritātes. Visbeidzot, jāsaprot finansējuma aprises,” norādīja Zīle.
“Pamatā jābalstās uz šo budžetu, kas sagatavots no vecās valdības, izdarot zināmus politiskos akcentus. Pašlaik tas arī nav apspriests,” sacīja Zīle.
Nacionālā apvienība nenoraida JKP līdera un premjera amata kandidāta Jāņa Bordāna piedāvājumu, bet aicina viņu līdz pārrunām ar Valsts prezidentu skaidrot, kādi ir kopīgie valdības mērķi. Nacionālā apvienība Bordānam savu atbildi sola trešdien.
Ļoti līdzīgu atbildi – nedz noraidījumu, nedz atbalstu - Jaunajai konservatīvajai partijai plāno sniegt arī „Jaunā Vienotība”, kurai Bordāns piedāvā uzņemties atbildību par tieslietām un aizsardzību.
Tās premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pastāstīja, ka pirmdien apvienības biedri izcēla kopumā divdesmit punktus, kuros apvienība gribētu saņemt no JKP konkrētāku atbildi.
„Sarunas šobrīd ir bijušas ļoti nekonkrētas. Mēs uzsākām runāt par darbiem, tad pārgāja uz amatu piedāvājumu. Piemēram, budžeta veidošana. Nav skaidrības, vai JKP ir iecerējusi bezdeficīta budžetu, budžeta deficītu, pārpalikumu. Viņu redzējums par šo jautājumu vispār netika apspriests.”
Lai gan noslēgtas divas sarunu kārtas ar „konservatīvajiem”, „Jaunā Vienotība” tikai tagad pauž neizpratni par daudziem neskaidriem programmatiskajiem jautājumiem.
Tostarp par to, kāpēc ārlietu ministra postenis tiek piedāvāts bezpartejiskam kandidātam, un to, vai aizsardzības budžetu plānots palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
„Mēs nevaram ne piekrist, ne nepiekrist valdības sastāvam, ja mēs nezinām, kas ir piedāvātais valdības saturs,” uzsvēra Kariņš.
Turpretim otrā valdības veidošanas iniciatīvu uzņēmusies partija „KPV LV” runā tikai par kopīgi veicamajiem uzdevumiem, un par potenciālo valdības sastāvu šobrīd publiski netiek teikts ne vārda.
Pirmdienas sarunā ar Zaļo un Zemnieku savienību, kurus Bordāns iecerējis atstāt opozīcijā, “KPV LV” vienojās par kopīgu redzējumu attiecībā uz šādām prioritātēm - par bezrecepšu medikamentu cenu samazināšanu, obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu, administratīvi - teritoriālo reformu un arī koalīcijas padomes atcelšanu, kuru ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze gatavs atcelt kaut uzreiz.
„Nav svarīgi, vai tā ir koalīcijas padome, kura darbojas esošajā formātā, vai arī darba gaitā tiek saskaņoti viedokļi,” paziņoja Krauze.
Runājot par tautas mandātu neieguvušajiem pārrunu dalībniekiem no “zaļzemniekiem”, pret kuru dalību sarunās iepriekš “KPV LV” iebilda, šobrīd “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems saka, ka ir rasts diplomātiskais risinājums.
Otrdien Gobzems jau otro reizi tiksies ar JKP līderi Jāni Bordānu. Attiecībā uz piedāvāto valdības variantu Gobzema atbilde varētu būt šāda: “Mūsu atbilde jau ir izskanējusi, ka šāds solis ir pārsteidzīgs. Visupirms ir jāuzliek darba kārtība, darba plāns. Mēs šobrīd neesam gatavi kaut ko dalīt, nezinot, ko tad īsti valdība darīs. Es pieļauju, ka mums var būt arī trešais un ceturtais sarunu raunds.”
Otrdien „KPV LV” plāno satikties arī ar partiju „Saskaņa”. Šī nebūs saruna par valdības veidošanu, sacīja Gobzems. Tajās „Saskaņu” mēģinās pārliecināt par koalīcijas - opozīcijas dalījuma atcelšanu, un par nepieciešamību to atcelt gan parlamentā, gan Rīgas domē, kuru vada “Saskaņa”.
Bordāns partiju atbildes gaida trešdien.
Partiju sarunas turpināsies jau otrdien, bet ceturtdien un piektdien 13. Saeimā ievēlētās partijas uzklausīs Valsts prezidents.
KONTEKSTS:
JKP līderis Jānis Bordāns 12.oktobrī nāca klajā ar piedāvājumu veidot kopīgu valdību ar "KPV LV", "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "Attīstībai/Par!", piedāvājot arī pārraudzības jomas. JKP uzņemtos premjera posteni, kā arī Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadīšanu. "KPV LV" piedāvāta Satiksmes un Ekonomikas ministrija, "Attīstībai/Par!" – Finanšu, Veselības un Labklājības ministrija, Nacionālajai apvienībai – Kultūras, Izglītības un Zemkopības ministrija, "Jaunajai Vienotībai" – Aizsardzības un Tieslietu ministrija. Savukārt Ārlietu ministriju vadītu kāds profesionālis no malas, par kuru vienotos visas valdības partijas.
JKP līderis Bordāns arī paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību.
Gatavību veidot valdību pauda arī “KPV LV”, kura tāpat kā JKP ieguva 16 vietas 13. Saeimā. Visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
