Līdz šim zem premjera pārraudzībā esošā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītās darba grupas lupas nonākušas 212 valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības. Tā vērtē, vai tiešām visos šajos uzņēmumos valsts līdzdalība nepieciešama.
“Lielākā daļa kapitālsabiedrību ir nozīmīgas gan nozarei, gan šī te valsts līdzdalība ir pamatota gan ar darbību stratēģiski svarīgā nozarē, gan tādas tirgus nepilnības, ir atsevišķas kapitālsabiedrības, kur šos faktorus darba grupa nekonstatēja, un aptuveni nepilni 10 gadījumi bija tādi, kur darba grupa lēma, ka šī valsts līdzdalība nav nepieciešama pēc būtības un kapitāldaļas būtu atsavināmas,” raidījumam sacīja PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.
Pirms aptuveni gada apstiprinātā koncepcija paredz jaunas institūcijas izveidi, kas turpmāk pārraudzīs valstij piederošo uzņēmumu darbu un noteiks tam finanšu mērķus; pretēji līdzšinējai kārtībai, savukārt ministrijas dotu vien uzdevumus atbilstoši nozares prioritātēm. Tomēr laika gaitā iecere nedaudz mīkstināta – visas valsts sabiedrības centralizēti nepārvaldīs, jo atsevišķas ministrijas uzskata, ka ar savas nozares uzņēmumu darba kontrolēšanu spēj labi galā tikt pašas. Tādām ministrijām kā Satiksmes un arī Zemkopības ministrijai šobrīd ir liela vara pār uzņēmumiem, kuri apgroza daudzus desmitus miljonu. Turklāt šo uzņēmumu valdēs allaž iecelti pie varas esošajām partijām pietuvināti ļaudis. Tas tikai nozīmē – jau reformu sākot, bija gaidāms, ka iebildumu būs un ne maz!
“Patiesībā jau likumprojekts neapturami virzās uz priekšu, lēnāk nekā man gribētos, daudz daudz lēnāk un droši vien daudz lēnāk, nekā Latvijai būtu vajadzīgs, bet virzība jau notiek. Teiksim, šīs saskaņošanas procedūras, kādas paredz mūsu dažādi kārtības ruļļi, tie procesi valstī, kā lai saka, viņus var izmantot, lai nebeidzami bremzētu, bet kustība, protams, ir”, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Pirmais mēģinājums saskaņot reformas likumisko rāmi notika šajā pirmdienā – Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē. Un par asumiem parūpējās pats premjers Valdis Dombrovskis, kura sašutumu izraisīja iecere ik pa trim gadiem pārvērtēt katras valstij vai pašvaldībai piederošo sabiedrību kapitāldaļu nepieciešamību saglabāt valsts īpašumā – tas esot par biežu, turklāt ministrija bija iecerējusi, ka lēmums būtu administratīvs akts, ko pēc tam varētu apstrīdēt tiesā. Kā sacīja premjers, no administratīvajām tiesām šie jautājumi būtu jātur kilometra attālumā, lai rokas nesāktu berzēt dažādi “prihvatizatori”.
“Tas, ko mēs radām, ir prihvatizācijas 2.0. No tā, ko Jūs te esat sarakstījuši. Fantastiski.
Tas nozīmē, ka tūlīt pašvaldību "siltumus" ik pa trīs gadiem pārvērtēs, visi “prihvatizatori” tūlīt būs klāt, pārsūdzēs šos administratīvos aktus. Zinot kā mums iet tiesvedības, es atvainojos, pa trim gadiem vēl tiesvedības nebūs beigušās, kad nākamās sāksies. Tik lielas muļķības tiešām nevar vienkārši rakstīt likumā,” MKK sēdē sacīja premjers.
Uz Dombrovska teikto atbildi parādā nepalika arī ekonomikas ministrs, sakot: “Premejer, nu kā lai jums saka. Ja paraugāmies uz to, kāda ir faktiskā situācija “status quo”, pavērtējam kāda viņa ir - vai laba vai slikta, baidos, ka tas vērtējums nebūs sevišķi labs, baidos, ka mums joprojām turpinās prihvatizācija 1.0.”
Nedēļas gaitā abas amatpersonas, šķiet, domstarpības jau bija atrisinājušas. Taču šādu un līdzīgu iebildumu dēļ plāni par kapitālsabiedrību pārvaldīšanas reformu uz priekšu virzās ļoti lēni.
“Jautājums, protams, ir ļoti komplekss, te saduras ļoti daudzas dažādas intereses, ir neskaidrības no ministriju, gan no pašvaldību puses, kā precīzi šis jautājums strādās, tā kā te ir jāskaidro daudzi jautājumi, pakāpeniski jāvirzās uz priekšu,” “De facto” sacīja Dombrovskis.
Reformas mērķis it kā cēls – beidzot aplēst, kas tad valstij īsti pieder un ko no tā var iegūt, proti, panākt, lai uzņēmumi pelna pēc iespējas vairāk un to darbība ir pēc iespējas caurspīdīgāka.
“Valstij ir jābūt tāpat kā privātuzņēmuma īpašniekam labam un gādīgām, rūpīgam saimniekam pār saviem uzņēmumiem. Un valsts komanditsabiedrības ir tās, kas pieder visiem iedzīvotājiem, protams, ka valsts un sabiedrība ir ieinteresēta, lai šo aktīvu vērtība pieaugtu,” stāstīja Vesperis.
Eksperti min, ka iemeslu, kāpēc reforma rit smagnēji, ir daudz. Galvenokārt tas tā ir tāpēc, ka politiķiem nāksies pieņemt daudzus visai nepopulārus lēmumus. “Tās pārvaldības reformas būtiska sastāvdaļa ir padomju atjaunošana un es domāju, ka politiķiem ir ļoti grūti šīs padomes atjaunot, jo ir grūti pamatot, ka šajā gadījumā ar reformu ir domātas nevis politiskas, bet profesionālas padomes,” uzskata “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Mellalksne.
Iebildes izskan arī par citām lietām - vieniem bažas, ka centralizēta (lai arī tikai daļēji) uzņēmumu pārvaldība izmaksās dārgi, vēl citiem, ka politiķu ietekme nekur nepazudīs un, kā līdz šim, sabiedrību vadība būs politizēta.
“Faktiski iznāk, ka mēs sabiedrībām uzliekam vēl vienu pārvaldības virsuzraudzību, jautājums, vai tiešām tas būs efektīvāk un jautājums, vai mēs tiešām iegūsim labāku šo peļņas daļu sabiedrības virzienā un tad jautājums, kas tad tādā gadījumā uzraudzīs biroju, jo, piekritīsiet, ka birojam būs lielas pilnvaras,” pieļāva Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Turklāt ne visi būs mierā, ka atsevišķas kapitālsabiedrības, visticamāk, arī pārdos. Tas gan ir loģiski. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šobrīd pieder daļas vairākos desmitos privātu uzņēmumu, taču ietekme tajos ir nebūtiska. Jau pirms 5 gadiem valdība lēma, ka šīs daļas jāpārdod. Līdz šim process ritējis kā pa kalniem - šis tas gan pārdots ir, tādējādi pensiju budžetam nopelnot 1,3 miljonus latu. Kuras tieši no šobrīd valstij piederošajām sabiedrībām vēl būs jāpārdod, PKC gan sola atklāt topošajā ziņojumā.
Ja viss noritēs, kā iecerēts, likumam būtu jāstājas spēkā no nākamā gada, kad arī būtu jātop sabiedrību pārvaldīšanas birojam. Tikai viens nosacījums – ja politiķi spēs tiešām vienoties par reformas nepieciešamību. Premjers gan pagaidām konkrētu laiku, kad tas varētu notikt, nesola.
