ĪSUMĀ:
- Pēc īpašnieku strīdiem par robežām šovasar plāno ierakstīt pili Zemesgrāmatā uz valsts vārdā.
- Pagaidām pili apsaimnieko pašvaldība.
- Pašvaldību uztrauc, vai valsts nodos pili vietvarai vai atstās savā pārziņā.
- Lielākais izaicinājums būs finansējums pils rekonstrukcijai, kas var būt 500 000 eiro.
- Tomēr pašvaldība noskaņota optimistiski un pieļauj, ka naudu varēs atrast.
“Esam konceptuāli vienojušies ar pašvaldību, ka viņi būtu gatavi visu šo pils kompleksu ar tām daļām, kas ir mūsu īpašumā, pārņemt,” toreiz stāstīja toreizējais ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš.
Toreiz Pārgaujas novada mērs Hārdijs Vents atzina, ka Straupes pilij būs jābūt pieejamai sabiedrībai, “mēs esam gatavi izskatīt dažādus piedāvājumus, bet tas ir pamatu pamats, kāpēc mēs to darām”.
2017. gada decembrī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektores, apsekojot pili, secināja, ka tā nebūt nav tik sliktā stāvoklī, kā tika uzsvērts, lai slēgtu slimnīcu.
Ir noslēgusies gadiem ilgā tiesvedība starp Straupes baznīcas draudzi un pils īpašniekiem par to, kam pieder ceļš starp baznīcu un pili un teritorija otrpus tam.
Veselības ministrija Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis informēja, ka Straupes pils ir piekritīga Latvijas valstij kā īpašums, šogad plānots to nostiprināt arī Zemesgrāmatā.
Ilgus gadus bija tiesiskie strīdi par zemes robežām ar kaimiņos esošajiem zemes gabalu īpašniekiem, tagad šie tiesvedības procesi beigušies, visi spriedumi stājušies spēkā un “faktiski, cik zināms, šajā vasarā jau varētu būt visi iemērīšanas darbi pabeigti, un tad varēs beidzot ierakstīt Zemesgrāmatā šo īpašumu”.
Pēc tiesas lēmuma ceļš nu pieder pilij. Draudzes locekļi par to nepriecājas.
Straupes baznīcas draudzes vadītājs Arnis Lūsiņš norādīja – “mums vairs nav ceļa, un kā baznīcēniem piekļūt pilij, nav skaidrs”.
Kamēr risinās juridiskie jautājumi, jau pusotru gadu pili apsaimnieko pašvaldība, nodrošinot apkuri, signalizāciju un uzkopšanu.
Iespēju robežās tiek turēts solījums par publisko pieejamību. Par to gādā Pārgaujas novada tūrisma organizatore, arī pašvaldības deputāte Rudīte Vasile.
Gada sākumā projekta HANSA ietvaros uzņēmums “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Arhitektoniskās izpētes grupa atklājusi pilī vairākas unikālas vērtības, piemēram, sienā iebūvēto smailo akmens arku.
„Arhitektoniskās izpētes grupas” vadītāja Baiba Eglāja pastāstīja, ka steidzamākais darbs ir jumts.
Pārgaujas novada pašvaldību šobrīd uztrauc jautājums, kas ar pili notiks pēc tam, kad Veselības ministrija būs nostiprinājusi īpašumtiesības Zemesgrāmatā - vai valsts izlems atdot pili īpašumā pašvaldībai vai tomēr atstās savā īpašumā.
Pārgaujas novada pašvaldības juriste Ilona Rozenštoka stāstīja, ka pārrunās ar ministriju izjutusi neuzticību pret pašvaldību un bažas, ka tā neglabās vērtīgo īpašumu.
Pašvaldības bažas gan noraida Veselības ministrija.
“Valsts nostiprinās šo īpašumu sava vārda, tad tālāk jau pastāv iespēja viņu atsavināt pašvaldībai vai nupastarpināti caur uzņēmumu, vai tieši pašvaldībai tas būs atkarīgs no tā, kādu pielietojumu īpašumam esmu saskatījis pašvaldību,” skaidroja Raimonds Osis.
Doma, ka pils piederēs pašvaldībai, ir, jau ir konceptuālie dokumenti izstrādāti un virzīti saskaņošanai, jo stājās spēkā viens no Augstākās tiesas spriedumiem. Konceptuālos lēmumus pēc ierakstīšanas Zemesgrāmatā varam pārtaisīt par tiešiem lēmumiem, skaidroja Osis.
“Nav šobrīd izskatīti citi varianti pēc būtības. Jāsaka tā, kad vienīgie, kas izrādīja gatavību kaut kādā veidā par īpašumu rūpēties, bija pašvaldība,” atzina Osis.
Ja pils nonāks pašvaldības īpašumā, par lielāko izaicinājumu kļūs finansējuma meklējumi pils rekonstrukcijai.
Jau 2017. gadā iespējamie izdevumi aprēķināti aptuveni pusmiljona eiro vērtībā.
Tomēr pašvaldība noskaņota optimistiski un pieļauj, ka naudu varēs atrast vai nu ar valsts, vai Eiropas Savienības fondu palīdzību.
Tiesa, Straupes pils kompleksa nākotnes izredzes tikt pie finansējuma tās vērienīgai rekonstrukcijai apgrūtina arī tas, ka būtībā komplekss pieder trim īpašniekiem. Bijusī kalpu māja, tagad pārsaukta par Mazo pili, ir privātīpašnieka pārziņā un ir labi apsaimniekota, bet baznīcas daļa, kas nav fiziski atdalīta no pils, pieder Lielstraupes Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei.
Kā šie trīs īpašnieki sastrādāsies, redzēs jau vasarā, kad sāksies zemes uzmērīšanas darbi, lai pili reģistrētu Zemesgrāmatā.
