Ceļmalās atkritumi un izdzertu alus skārdeņu kaudzes. Tāds skats ir vairāku kilometru garumā aiz Kārsavas uz Krievijas pusi. Tā kā 12 kilometru garumā ir tikai dažas tualetes un daži atkritumu konteineri, tad autovadītāji atkritumus atstāj turpat ceļmalā.
Arī dabiskās vajadzības tiek nokārtotas ceļmalas krūmos. Kravas mašīnu rindā satiktie šoferi ir nerunīgi. Bet tie, kuri atver automašīnas logu, apliecināja, ka kārtības pierobežā nav: "Tur aizmugurē plastmasas tualete ir, bet pietrūkst."
Kāds cits autovadītājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu stāstīja, ka uz Latvijas–Krievijas robežas stāv jau nedēļu. Viņš pilnīgi piekrīt tam, ka situācija te ir slikta. Vīrietis atklāja, ka vietējie uzņēmēji pelna, rindā gaidošajiem pievedot gan pārtikas preces, gan alkoholu.
Autovadītājs sacīja: "Apstākļi autovadītājiem te ir ne visai. Tualete te ir tikai vairāku kilometru attālumā, bet naktī kaut kur aiziet, ja es te pirmo reizi atbraucis un nezinu, kur tā tualete, tad tas ir vienkārši briesmīgi."
Par netīro vidi, kura kļūst arvien nekoptāka un smirdošāka, noraizējušies Ludzas novada domē, kur situāciju vērtē par gandrīz dramatisku.
Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Silicka (Zaļo un Zemnieku savienība): "Tagad tas prasa varbūt dažus tūkstošus, bet tad, kad šeit sāksies epidemioloģiskā katastrofa sakarā ar to, ka meža dzīvnieki tur visu izvazā, tad valstij tas vēl vairāk izmaksās."
Atbildīgie par valsts ceļu uzturēšanu, tajā skaitā ceļmalu sakopšanu, ir "Latvijas Valsts ceļi". Ludzas novadam viņi snieguši atbildi, ka līgums par tualešu un atkritumu urnu izvietošanu esot noslēgts pirms 24. februāra un nevarējis paredzēt, ka būs tik liels automašīnu skaits. Pašvaldība vērsusies pie "Latvijas Valsts ceļiem" jau maijā, taču nekāda rīcība nav sekojusi.
Silicka norādīja: "Tāpēc viņi nevar pēc līguma noteikumiem izdarīt kaut kādas izmaiņas un grozījumus."
"Latvijas Valsts ceļi" intervijai nepiekrita un sniedza rakstisku atbildi: ""VSIA "Latvijas Valsts ceļi" seko līdzi situācijai pierobežā saistībā ar auto rindu palielināšanos, un jau kopš maija ir maksimāli palielināts pasākumu apjoms, lai uzlabotu sanitāro situāciju. Taču ar to ir par maz."
Kopš kara sākuma, kas tiek minēts kā iemesls vides nekārtošanai, pagājuši jau septiņi mēneši. Valsts vides dienesta Latgales reģionālajā administrācijā atzina – tā neesot šī dienesta funkcija un pašai pašvaldībai arī esot jārūpējas par novada teritorijas sanitāro tīrību. Pašvaldībā tam nepiekrīt.
Silicka skaidroja: "Mēs to arī nedrīkstam darīt, jo tā ir iejaukšanās viņu kompetencē, viņu īpašumā. Un es jau gadus sešus atpakaļ biju teikusi, ka kopā ar līdzekļiem to apsaimniekošanu varētu uzticēt pašvaldībai. Un tad mēs to darītu biežāk nekā divas reizes gadā."
Līdz ar to pašvaldība smirdoņu un antisanitāros apstākļus nelikvidēs. Tikmēr pēc ''ReTV'' intereses Satiksmes ministrijas, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", kā arī Ludzas un Balvu novadu pašvaldību pārstāvji tomēr nolēmuši organizēt tikšanos, kurā spriedīs par papildu pasākumiem situācijas uzlabošanai.