Nerod vienotu izpratni par meža ilgtspējīgu attīstību

Dabas aizstāvjiem un kokrūpniekiem Meža likuma izmaiņu darba grupā joprojām neizdodas rast vienotu izpratni par meža ilgtspējīgu attīstību. Dabas draugi pārmet mežrūpniekiem, ka tie ar novecojušiem datiem mēģina attaisnot dramatiskos izciršanas apjomus. Savukārt mežrūpnieki aicina oponentus diskusijā izmantot faktus, nevis tikai emocijas.
*
Lai gan sākotnējā Meža likuma grozījumu rosināšanas jēga bija atvieglot birokrātisko procedūru, lai velti nešķērdētu valsts budžeta līdzekļus un arī samazinātu izmaksas mežsaimniekiem, to apspriešanas laikā aktualizējušās būtiskas pretrunas starp dabas aizstāvjiem un mežrūpniekiem. Dabas aizstāvji kategoriski nepiekrīt zinātnieku un Zemkopības ministrijas datiem par izciršanas apjomu nekaitīgumu dabai.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis skaidroja, ka pēc modernākās aprēķinu metodes Latvijā ik gadu būtu pieļaujams izcirst pat par trešdaļu lielāku apjomu, joprojām nenodarot pāri nedz dabai, nedz meža ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Modris Fokerots atgādināja, ka dabas aizsardzības vārdā nevajadzētu krist galējībās.
Pēdējos desmit gados ciršanas apjomi Latvijā bijuši gandrīz nemainīgi - vidēji 12 miljoni kubikmetru gadā. Dabas aizstāvji aicina uz mežu vairāk raudzīties nevis kā uz koksnes resursu ieguves vietu, bet gan sabiedrībai nozīmīgu dzīves sastāvdaļu ar bioloģisko daudzveidību. Savukārt mežrūpnieki atgādina, ka ekonomiskās krīzes laikā tieši kokrūpniecība veidoja 22% no Latvijas eksporta un bija būtisks valsts budžeta papildinātājs. Darba grupai tā arī neizdevās vienoties, kāds būtu labākais Meža likuma variants. Par to vēl diskusijas turpināsies.