ĪSUMĀ:
- Saeima atkal vērtē likuma izmaiņas, kas ļautu medijiem iepazīt izbeigtu lietu materiālus.
- TM piedāvā noteikt arī izņēmumus, piemēram, dzimumnoziegumu lietas.
- Judins: Šāda kārtība būtu sabiedrības interesēs.
- Izmaiņas atbalsta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.
- Kūtris iebilst: Šāda kārtība var atturēt lieciniekus sniegt liecības.
- Izmaiņas liegs žurnālistiem materiālus pavairot un izplatīt nepublicējamo informāciju.
- Par noteikumu neievērošanu žurnālistiem grib paredzēt kriminālatbildību.
- Žurnālistu asociācija: Piedāvātie grozījumi apdraud vārda brīvību un demokrātiju.
Grozījumu atbalstītājs deputāts Andrejs Judins no “Vienotības” rosināja jautājumam nepārvilkt strīpu, un tie atkal iekļauti apspriežamo sarakstā. Tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē likumdevēji par tiem diskutēs.
Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi dotu iespēju žurnālistiem iepazīties ar krimināllietām, kuras ir izbeigtas pirmstiesas izmeklēšanā. Piemēram, ir bijuši pierādījumi, ka noziegums pastrādāts, bet kaut kādu iemeslu pēc cilvēks nav notiesāts. Lieta pret viņu izbeigta uz nereabilitējošiem pamatiem.
Būtu izņēmumi, piemēram, pieeja žurnālistiem būtu liegta lietām, kuras ir saistītas ar dzimumnoziegumiem, kā arī atrunātas citas formalitātes.
Judins uzskata, šāda kārtība būtu sabiedrības interesēs.
“Šeit nav vienkārši priekšlikums sūtīt krimināllietu materiālus uz bibliotēku. Šeit ir ļoti līdzsvarots risinājums. Ja kāds gribēs lasīt, viņam būs jāpamato, kāpēc tas ir svarīgi. Ja ir sabiedriska vajadzība, kāpēc tad nedot iespēju iepazīties,” skaidroja Judins.
Pret šādiem grozījumiem neiebilst arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Žurnāla „Jurista Vārds” rīkotajā diskusijā viņš uzsvēra, ka izmaiņas likumā ir nepieciešamas.
“Šobrīd nav regulējuma nekāda, un šobrīd saskaņā ar likumu es nevaru dot žurnālistiem neko,” norādīja Stukāns.
Tomēr vienprātība likumdevēju starpā šajā jautājumā nevalda.
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Kūtris Gunārs pret rosinājumu iebilst.
“Mēs apsūdzam cilvēku noziegumā, kur valsts profesionāļi ir izvērtējuši un pateikuši, ka tur nav sastāva vai nav pierādījumu, un mēs tagad gribam caur sabiedrisko mediju piespiess sabiedrības domu, ka tas ir izdarījis noziegumu,” savu nostāju skaidroja Kūtris.
Žurnāla „Jurista Vārds” rīkotajā diskusijā Kūtris sacīja, žurnālisti teorētiski varētu iepazīties ar lietas materiāliem, kuri izbeigti uz cilvēku nereabilitējošiem pamatiem. Taču tad no Krimināllikuma būtu jāsvītro norma, kura paredz kriminālatbildību par atteikšanos liecināt pirmstiesas procesā.
Deputāts uzskata, fakts, ka žurnālists vēlāk lasīs lietas materiālus, varētu atbaidīt potenciālos lieciniekus sniegt liecības izmeklētājiem.
Ministrijas izstrādāto un deputātu apspriesto kārtību neatbalsta arī žurnālisti. Grozījumi paredz, ka, atļaujot iepazīties ar krimināllietas materiāliem, žurnālistu brīdinās par aizliegumu jebkurā tehniskā veidā pavairot materiālus, izgatavot to kopijas vai norakstus un par aizliegumu izplatīt vai nodot trešo personu rīcībā nepublicējamu informāciju.
Grozījumi paredz, ka žurnālists varēs nokopēt atsevišķus krimināllietas materiālus. Neievērojot šos nosacījumus, draudēs kriminālatbildība.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska “Jurista Vārda” rīkotajā diskusijā skaidroja, pašlaik nekur nav noteikta atbildība par to, ja žurnālists izplata nepublicējamu informāciju.
“Vienīgais regulējums, kas šobrīd ir - Preses likuma 12.pants, un tur šis atbildības regulējums ir, es mēģināšu teikt pieklājīgi, – nožēlojams,” sacīja Gratkovska.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude uzskata, ka piedāvātie grozījumi apdraud ne tikai vārda brīvību, bet arī demokrātiju.
“Pirmkārt, nedrīkst būt kriminalizēti nevieni sodi žurnālistiem par to, ka viņi veic savu darbu. Kategoriski iebilstu pret šiem grozījumiem, jo tie noteikti kavēs, traucēs un ierobežos žurnālistus veikt viņu darba pienākumus,” uzsvēra Plaude.
Viņa skaidroja, ka žurnālisti vēlas iepazīties ar lietām, kuras dažādu iemeslu pēc ir izbeigtas bez notiesājoša sprieduma, lai gan nozieguma plānošana un veikšana ir bijusi. Savukārt piedāvātais grozījumu variants liks šķēršļus žurnālista darbam.
Organizācijā jautājums vēl nav līdz galam izdiskutēts, tomēr vairums tās biedru ir pret.
Gaidāms, ka deputāti šo jautājumu apspriedīs tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē vai jaunajā sesijā rudenī.
