Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Patriotisms ir zinātkārs, nevis provinciāls

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Jaunais dronu regulējums - pagaidu plāksteris

Neretā krītas iedzīvotāju skaits, bet sūdzas par dzīvokļu trūkumu novada «sirdī»

Neretā krītas iedzīvotāju skaits, bet sūdzas par dzīvokļu trūkumu novada sirdī

2013. gadā pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Latvijas Radio Ziņu dienests devās uz Neretas novadu. Atkal nāk vēlēšanas, un Latvijas Radio dodas uz nelielo pierobežas novadu, lai uzzinātu, vai vieta aizvadītajos gados ir mainījusies, kāda ir iedzīvotāju ikdiena un ko ļaudis vēlētos labāku savos dzimtajos pagastos.

Daudzi pamet novadu darba meklējumos

Šoreiz uz Lietuvas pierobežas novadu Latvijas Radio dodas caur Zalves pagastu. Pie Zalvītes upes tilta apkārtni uzkopj pagasta sētniece Anna ar vīru. Sieva, atskatoties uz novada pēdējo gadu jaunumiem, stāsta, ka tuvējā Sproģu ciemā slēgs mazu skoliņu. Annai bērni ir izauguši, taču aug mazbērni un viņa neizslēdz, ka vecāki bērnus izvēlēsies vest uz blakus novada skolu Daudzesē, nevis Neretā.

"Man jau liekas, ka skolu gan vēl varēja noturēt atvērtu, lai arī nebija daudz skolēnu, bet tad, kad skola pazūd, tad vieta kļūst mazapdzīvota. Cilvēki meklēs citas dzīvesvietas, ja tuvumā nav bērnudārza vai skolas.

Arī kopumā, man liekas, visi ir aizbraukuši no šejienes uz ārzemēm tieši darba meklējumos," stāsta Anna.

Vēl pēc pāris kilometriem ceļa malā Latvijas Radio satiek Ināru, kura no Neretas uz mazāku pagastu – Pilskalni - ceļu mēro ar velosipēdu. Riteņbraucējus šajā ceļa posmā var manīt bieži, jo sabiedriskais transports kursējot salīdzinoši reti un ērtības labad iedzīvotāji labprāt brauc ar riteni no pagasta uz pagastu, stāsta Ināra. Iedzīvotāja vēl norāda, ka, neskatoties uz to, ka darba reģionā nav un jaunieši aizbrauc, viņa Neretas novadā labprāt dzīvo, jo tās ir dzimtās mājas.

"Es labāk braukāju ar riteni, tad es varu ātrāk tikt mājās uzreiz pēc darba. Mūsu autobuss no Aizkraukles iet tikai vienu reizi dienā, bet Rīgas autobuss man neder pēc laikiem. Tāpat arī naudas ziņā es varu ietaupīt, braucot ar riteni," norāda Ināra.

Braucot jau pa Neretas mazajām ieliņām, skatu piesien brūna koka ēka ar lielo aptiekas uzrakstu, turpat uz brīdi Latvijas Radio satiek aptiekāri Gitu, kura iezīmē darba roku trūkumu.

"Pēdējos gados kaut kas jau ir pamainījies, apkārtni labiekārto, noasfaltēja ielu uz kapiem.

Darbavietu gan kļūst arvien mazāk, pārsvarā visi brauc uz Rīgu, jo jauniešiem šeit nav kur strādāt. Mums pašiem aptiekā nav, kas strādā, vadītāja jau ir pensijas gados, un nevaram dabūt jaunu darbinieku," stāsta aptiekāre Gita.

Vietējie: Neretā nav dzīvokļu, tāpēc cilvēki pārceļas

Dienas vidū līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem ielās ļaužu ir maz. Taču Neretas sirds, šķiet, ir galvenais krustojums, kurā atrodas senākā baznīca Sēlijā, pasts, kultūras nams, bankomāts un nelielie pārtikas veikali, kas noteikti ir arī vietējo sastapšanās vieta.

To arī apliecina divi kungi, kas, atstutējušies pret saviem velosipēdiem, pārrunā aktualitātes. Runīgākais no vīriem ir vietējais Valdis

"Vispār mūsu Nereta ir vistīrākā vieta, un, ja kāds grib nopērties pirtī, lai brauc pie mums, jo te ir ļoti laba pirts. Mums šeit visa pietiek, tikai jauniešiem nav ko īsti darīt, bet viņu te arī nav, visi aizbrauc.

Šeit pārsvarā ir tikai cilvēki gados. Kur ir darbs, tur ir cilvēki," saka Valdis.

Sarunai pēc brīža pievienojās arī veikalniece, kura papildina, ka dzīve novadā nav peļama, bet pilsēta kļūst tikai arvien tukšāka. Tāpēc cilvēku noturēšanā jāmeklē steidzami risinājumi

"Neretā nav dzīvokļu, kur varētu iemitināties arī jaunās ģimenes, tas arī motivētu cilvēku šeit palikt. Savukārt blakus Pilskalnes novadā kādus 9 km no šejienes, tur ir dzīvokļi, bet mums Neretā trūkst," saka veikalniece.

Līdzīgu tendenci saistībā ar vāju mājokļu piedāvājumu Neretā apstiprina arī kāda jaunā māmiņa, kas ar ģimeni pārcēlusies uz Jēkabpils novadu. Jāpiebilst, ka pirms četriem gadiem iedzīvotāji šo problēmu Latvijas Radio neizcēla.

"Pirms diviem mēnešiem vēl dzīvojām šeit, bet tagad jau Jēkabpilī ... vairāk dzīvokļu tur. Šeit ir grūti atrast - var Sproģos atrast, kur dzīvot, bet šeit ir grūti atrast," viņa stāsta.

Kopumā apkārtne Neretā ir sakopta, vietām rosās sētnieki, bet pagalmos glīti sakrautas malkas grēdas. Pirmā pārmaiņa pret to, kā te bija pirms četriem gadiem, ir ceļš uz skolu, kas iepriekš bija zemes ceļš, bet tagad asfaltēts, tāpat arī bērnu laukuma netālu no kultūras nama pirms pāris gadiem šeit nebija.

Turpat Latvijas Radio sastop arī iedzīvotāju Diānu, kura, ilgi nevilcinoties, kā prioritāti nosauc jauniešus, par kuriem pašvaldībā būtu vairāk jādomā.

"Mums bērniem nekā nav Neretā. Vispār pirmais gads man ir - arī otrais bērns man iet bērnudārzā -, kad bērniem uztaisīja tautiskās dejas. Mums nebija pilnīgi nekā maziem bērniem ... Jādomā par mūzikas skolu, jādomā, lai bērni te gribētu palikt," uzskata Diāna.

Iedzīvotāju skaits krītas, bet jaunieši pēc skolas vēlas atgriezties

Virs pasta Neretā nelielā kabinetā rosās Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Biruta Ozoliņa, kura stāsta, ka patlaban iedzīvotājiem tiek piedāvātas septiņas vakances ceļu būves palīgstrādnieka amatā. Pārsvarā bezdarba rādītāju šeit veidojot ilgstošie bezdarbnieki.

Tiesa, četros gados bezdarbnieku skaits ir krities, iepriekš tas bijis 260, tagad 160, no kuriem ir 20 jaunieši, vienlaikus jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits arī sarūk

"Lielākais darba devējs ir pašvaldība, kā jau visos tāda izmēra novados ... ir vairākas lielas zemnieku saimniecības, piemēram, "Ģēģeri" un "Tālumi". Ir vairāki kokapstrādes cehi, bet viņi negriežas Nodarbinātības aģentūrā, bet saviem spēkiem, izmantojot sakarus, ņem cilvēkus ...

Izbraukāt šeit ir ļoti grūti, no apkārtējiem pagastiem vispār autobusu maršruti dažreiz kursē reizi nedēļā," novada situāciju raksturo Biruta Ozoliņa. 

Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā sastaptie jaunieši Erīda un Pēteris ar dzīvi novadā gan ir apmierināti, jo skolēniem netrūkst nodarbes gan sportā, gan kultūrā. Pagalmā uzstādīts skeitparks, kura izveidi pirms četriem gadiem domei rosināja paši skolēni, kas bija savākuši parakstus.

"Izglītība... šeit jau nav, kur mācīties tālāk. Bet varbūt kādreiz. Ja mēs būsim labi amata meistari, varbūt atbraukt šeit, uztaisīt savu privātpraksi," stāsta Pēteris, jautāts par to, vai ir motivācija pēc skolas palikt Neretā.

"Tāds ir arī mans mērķis - kaut kad, varbūt pēc vairākiem gadiem atgriezties šeit. Kā jebkuram cilvēkam, sava dzimtā puse tomēr ir mīļākā," saka Erīda. 

 

Deputāte un direktore: jāmaina naudas pārdale novadā

Skolas direktore Laima Grebska šoreiz ir arī domes deputāte un sākotnēji šajā sasaukumā kopīgi ar vēl diviem kolēģiem veidojusi opozīciju, taču laika gaitā sadarbība ņēmusi virsroku.

Direktore skolu vada 30 gadu un secina, ka skolai ir lielāks labums, ja skolas pārstāvji ir arī pašvaldības deputātu sastāvā, lai cīnītos par saviem priekšlikumiem. Skolai ir sakārtota apkārtne un infrastruktūra, proti, pašvaldība izglītībā ieguldot, un Laima domes darbam kopumā liekot plus zīmi.

Tiesa gan, direktores ieskatā budžeta pārdales sistēma novadā būtu jāmaina

"Es uzskatu, [...] ka vajadzētu būt kopējam budžetam. Un tad stingri ir attīstības plāns, ka, piemēram, Zalvē šinī četrgadē ir vajadzīgs tiešām sakārtot elektrību, pieņemsim. Pilskalnē vajag sakārtot atpūtas zāli, jo skola tur slēgta. Mazzalvē atkal savas lietas, Neretai savas. [...]

Mums katrai pārvaldei ir sava nauda, un es saprotu, ka deputāti, kas iestājas par līdzšinējo sadalījumu, nav droši, ka viss tiktu Neretai. 

Bet dažkārt pie šāda finanšu sadalījuma ne vienmēr [nauda] ir lietderīgi izmantota," situāciju iezīmē Laima Grebska.

Viņa nākamajās vēlēšanās nekandidēs un arī skolu vairs ilgi, visticamāk, nevadīs. Galvenokārt, viņasprāt, nākamajam sasaukumam nevajadzētu pieļaut vidusskolas slēgšanu, kaut bērnu skaits ir sarucis.

Vietvara vēlas vairāk uzņēmēju, palielināt iedzīvotāju iesaisti

Neretas novadā, salīdzinot ar 2012. gadu, iedzīvotāju skaits ir sarucis par par 8,3%. Patlaban iedzīvotāju skaits ir 3741. Neretas novada pašvaldībā šajā sasaukumā bijuši deviņi deputāti no četriem dažādiem sarakstiem.

Domes vadītājs ir "Vienotības" pārstāvis Arvīds Kviesis, kurš atzīst, ka domē darbojas jau vairākos sasaukumos, bet šoreiz deputātiem izdevies sastrādāties, neveidojot opozīciju.

"Neretas budžets šogad palielinājies par 220 tūkstošiem, un kopējie skaitļi ir 3,4 miljoni. Pamatā, protams, budžets veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamo īpašumu nodokļa [..] un otra pozīcija neapšaubāmi ir mērķdotācijas," stāsta domes vadītājs.

Tāpat, lai gan novads ir reklamējis, piemēram, slēgtās skolas telpas kā vietu, kur attīstīt uzņēmējdarbību, intereses uzņēmēju vidū nav. Tomēr kā labu lietu novadā, kur galvenokārt attīstās lauku uzņēmējdarbība un mežsaimniecība, Kviesis uzsver to, ka, lai gan zemnieku saimniecību skaitā vērojams kritums, tas izskaidrojams ar konsolidāciju, nevis uzņēmējdarbības apjomu sarukšanu.

Vērtējot aizvadītos gadus, Kviesis uzsver, ka līdzekļi visvairāk novirzīti infrastruktūrā. Šogad pamatā ieguldīts Neretas ielās, bet domes priekšsēdis klāsta, ka arī pārējos pagastos ielu sakārtošanā ieguldīs naudu plānveidā turpmākajos gados.

Kviesis vēl papildināja, ka paši iedzīvotāji novadā varētu būt aktīvāki, jo agrāk esot rīkotas tikšanās ar pagastu reizi ceturksnī, taču vietējo atbalsts bijis niecīgs. Tāpat mājaslapā bijusi sadaļa – jautājums domei, bet arī tur atsaukšanās bijusi zema.

Noslēgumā Latvijas Radio secina, ka, neskaitot lepno, asfaltēto Jaunsudrabiņa ielu un labiekārtoto skolas vidi, iedzīvotāju stāsti ir stipri līdzīgi kā pirms četriem gadiem. Proti, ļaudis paļaujas, ka vietvara var aktīvāk darboties bezdarba mazināšanā un cilvēku noturēšanā šeit, pierobežā, nelielajā Neretas novadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti