Neviens no viņiem šo laiku nav pieredzējis, bet barikāžu dalībniekiem tas joprojām ir spilgtā atmiņā. "Gaisā virmoja visu laiku tādas šaušalīgas sajūtas. Riņķoja helikopters, izkliedza krieviski dažādus aicinājumus, draudus," atminas barikāžu dalībnieks Antons Blūms.
Savas atmiņas ir arī J. Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas 1.klases audzinātājai Natālijai Grīnvaldei.
"Man pirmais dēls vēl bija pavisam maziņš, un mums bija ieslēgts radio - radio "Spīdola", man liekas, un es visu nakti klausījos kādas ir pārmaiņas, un tad bija liels, liels prieks, kad vīrs atgriezās mājās," saka Grīnvalde.
Gluži kā tolaik sarunas mijas ar dziesmām, un katlos kūp karsta tēja. Un, lai gan noskaņa ir radīta, mazajiem saprast tā laika notikumus nav viegli. "Dziedāja dziesmas, skatījās ugunskuru un...." tādi ir Roberta - Neretas vidusskolas 1. klases skolnieka - iespaidi. "Tas nebija droši, varēja cilvēkus nogalināt. Ar tankiem arī brauca," piebilst Markuss - vēl viens pirmklasnieks.
Daudzi pieaugušie gan šodien ir neapmierināti, ka sapnis par Latvijas brīvību nav piepildījies tāds, kā izsapņots. Tomēr, ja ģeopolitiskie vēji atkal sapūstu pavisam melnus mākoņus, aizstāvju Latvijai netrūktu. "Vispār ieteiktu jauniešiem vairāk piedalīties šāda veida pasākumus, ieklausīties vecajos cilvēkos, saprast šo situāciju, kāda bija tad, un varbūt padomāt, ko viņi Latvijai var dot arī tagad," saka J. Jaunsudrabiņa Neretas vidusskolas 12. klases skolnieks Jānis Sarmis Bajinskis.
Viņam piekrīt arī Grīnvalde. "Jā, cilvēki ir patrioti, un mēs cenšamies audzināt jauno paaudzi arī kā patriotus, un es ļoti ceru, ka mums izdosies," viņa piebilst.
