Vairāki desmiti Strazdumuižas dienas centra apmeklētāju jau projekta atklāšanas dienā pie kafijas tases saņem pirmo „radošo izaicinājumu" - nosaukt idejas, ko visvairāk gribētos darīt nodarbībās kopā ar Mākslas akadēmijas studentiem. Ierosinājumu netrūkst. Tos apkopo Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe: „Piemēram, aušana. Zinu, ka Rēzeknē tas arī [neredzīgos] ļoti interesē. Tālāk dažādi rokdarbi - pērļošana, adīšana, tamborēšana. Kas ir ļoti interesants jaunums - koka grebšana!"
Līdzās tādām neredzīgajiem jau pazīstamām nodarbēm kā floristika, keramika un klūdziņu pīšana, izskan arī citi neierastāki priekšlikumi, piemēram, koka restaurācija un vecu skaņu ierakstu atjaunošana.
Lai gan par praktisko pusi vēl daudz jautājumu, vēlēšanās darboties ir un kopumā Strazdumuižā sanākušie jauno projektu novērtē atzinīgi. „Šie darinājumi, manuprāt, ļoti labi var konkurēt ar visu citu amatnieku darinājumiem," saka dzejniece Laima Locāne. Viņa labprāt turpinātu floristikas mācības neredzīgajiem, ko jau sākusi iepriekš Eiropas Sociālā fonda projektā. Laima lolo sapni apgūt arī datoru, lai varētu veidot apsveikuma kartiņas ar saviem dzejoļiem, no kuriem daļa jau izdoti bērnu grāmatā.
Talantu neredzīgajiem netrūkst, bet iespēju ar to nopelnīt - gan, atzīst Laima.
„Mūsu meitenes te, dienas centrā, piemēram, tapo ļoti skaistas šalles. Ir kas ada, notiek izstādes. Vienmēr saka: skaisti, skaisti, bet ar realizāciju tālāk nekas nesanāk…" stāsta Laima.
Eiropas Ekonomiskās zonas finansētajā projektā redzes invalīdi kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina maģistrantiem lūkos roku darbam kā rehabilitācijai pievienot jaunu motivāciju. Kopā radītajām idejām dizaineri palīdzēs atrast īstos materiālus un tehnikas, veidos zīmolus un rūpēsies par komunikāciju.
„Šis projekts nav domāts tā, ka mēs izdomāsim un viņi izdarīs," skaidro Mākslas akadēmijas asociētā profesore Barbara Ābele.
Interese par sociālo dizainu studentu vidū pašlaik ir ļoti liela un šādi kopdarbi vairs nav nekas neparasts. Svarīgi caur tiem radīt apziņu, ka pašu izgatavotais ir svarīgs arī citiem.
„Mēs ļoti gribētu, lai nerastos tikai tādi priekšmeti, kas izpārdodami Ziemassvētku tirdziņā ar kopīgu uzsaukumu līdzcietībai. Mēs gribētu izslēgt šo līdzcietības faktoru no kopīgi radītā galarezultāta. Mēs drīzāk gribētu veicināt patikšanu, iekāri, vēlmi iegādāties un lietot šos priekšmetus," stāsta Ābele.
Iespēja ne vien tikt ārā no mājas un interesanti pavadīt laiku, bet ar savu darbu arī nopelnīt un justies vajadzīgiem redzes invalīdiem ir ļoti svarīga, uzsver Strazdumuižas ciemata iedzīvotāja Ausma Dimitrijeva. Viņa cer, ka šis projekts dos atspērienu arī tālākam darbam, sevišķi jauniešiem: „Patiešām iepriecina, ka valstī sāk domāt par sociālajiem uzņēmumiem, kur cilvēkus varētu reāli nodarbināt. Jo mūsu cilvēki ir pierādījuši, ka, strādājot uzņēmumos un darot dažādus darbus [padomju laikā], ļoti sekmīgi viss notika. Tā kā tā būtu viena liela lieta."
Kamēr, piemēram, Lietuvā atbalsts invalīdu nodarbinātībai likumā nostiprināts jau astoņus gadus, Latvijā darbs pie sociālās uzņēmējdarbības likuma rit gausi un joprojām turpinās diskusijas darba grupā.
Tajā darbojas arī Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe. Viņa cer, ka līdz projekta beigām 2016.gada pavasarī likums beidzot būs, jo par sociālo uzņēmumu labprāt kļūtu arī Latvijas Neredzīgo biedrība. „Manuprāt, invalīdu organizācijas ir pirmās, kurām vajadzētu tapt par sociālajiem uzņēmumiem, jo mēs arī nodarbinām cilvēkus ar redzes invaliditāti - gan rehabilitētājus, gan sociālos darbiniekus un citus," norāda Sproģe un piebilst - tālāks sapnis ir par iespēju pārdot arī biedrībā tapušos neredzīgo darbus.
Projektā „Radošais izaicinājums" Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē un Ventspilī Latvijas Neredzīgo biedrība cer iesaistīt vismaz 300 cilvēku. Līdzās radošajiem darbiem neredzīgie varēs iesaistīties arī sporta nodarbībās un apgūt lietišķās prasmes, piemēram, CV veidošanu un darbu ar datoru.
