Nereāli vai ļoti nepieciešami? Ģimenes ārsti atšķirīgi vērtē pienākums apzvanīt pret Covid-19 nepotētus seniorus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai, ģimenes ārstiem būs pienākums sazināties ar visiem ārsta praksē esošajiem nevakcinētajiem senioriem. Mērķis ir pārrunāt nevakcinēšanās iemeslus un, iespējams, mainīt viņu domas par labu vakcīnas saņemšanai. Latvijas Radio uzrunāto  ģimenes ārstu viedoklis par uzdevumu gan dalās.

Ģimenes ārstiem būs pienākums apzvanīt seniorus, lai pārrunātu vakcināciju pret Covid-19
00:00 / 02:58
Lejuplādēt

Ģimenes ārstiem ir jāsazinās ar visiem viņa praksē esošajiem senioriem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19, un jāpārrunā, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Šāds uzdevums ģimenes ārstiem dots, lai veicinātu vēl nevakcinēto senioru potēšanos. Plānots, ka personīgi zvani ļaus mainīt senioru domas par labu vakcinācijai.

“Ģimenes ārsta zvans, it īpaši senioram, bieži vien ir ļoti efektīvs un var pārliecināt senioru vakcinēties. Tāpēc līdz 7. novembrim mūsu mērķis ir panākt situāciju valstī, kur katrs seniors būs saņēmis zvanu ar aicinājumu un motivāciju vakcinēties,” pastāstīja vakcinācijas koordinācijas speciālists Ņikita Trojanskis no Nacionālā veselības dienesta.

Ārste Lidija Bukele Viļānos vada aptuveni 1900 pacientu lielu ģimenes ārsta praksi. Praksē 70% ir seniori, un liela daļa līdz šim nav vēlējusies vakcinēties.

“Tas ir nereāls uzdevums. Un mēs nevaram reizē vakcinēt 20–30 un veikt savu ikdienas darbu paplašinātā režīmā. Ir pienācis pirmais gads manā mūža, es kaut kur ap 40 strādāju, kad es esmu spiesta pacientiem atteikt pieņemšanu – man nav laika. Un tad, kad es dzirdu, ka būs jāapzvana [seniori] – es nezinu, kas to var izdarīt, ar kādiem resursiem,” skaidroja Bukele.

Bukele uzskata – uzdevums visus apzvanīt ir neiespējams, jo paralēli jāpilda arī citi pienākumi un jāveic pati vakcinācija. To teorētiski varētu veikt, ja tiktu noņemti visi citi pienākumi. Turklāt neesot jēgas pārliecināt kādu nākt, ja vēlāk vakcinācija jāatliek.

Pretēji ziņām, ka vakcīnu sen vairs netrūkst, Bukeles praksē aizvien ierasti netiek piegādāts prasītais Covid-19 vakcīnu apjoms: “Vakcīnu nav, neved. Nevaram vairs pat jaunus rakstīt uz potēšanu.

Mēs pasūtam 10 vakcīnas, atved 2–3 flakonus. Pacienti jau trīs nedēļas uz priekšu pierakstīti, tagad visiem atsakām.”

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, kurai ir ārsta prakse Rīgā, gan ir citās domās. Viņa uzskata – ārkārtas situācijas laikā ļoti daudzi ģimenes ārsta uzdevumi ir pārtraukti, tādēļ piezvanīt pacientiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, ir iespējams un ir ļoti nepieciešams.

“Šodien ir pasludināta ārkārtas situācija, līdz ar to mēs praksē vairs neveicam nekāda veida profilaksi, ar hroniskiem pacientiem sazvanīties tikai attālināti, kontroles apmeklējumus, ja nav akūta situācija, mēs neveiksim, dažādas veselības izziņas – piedodiet, bet mēs atliksim. Tātad ir Covid-19 pacientiem vairāk laika, “kontaktniekiem” un, protams, vakcinācijai,” norādīja Veide.

Tikmēr Ņikita Trojanskis no NVD skaidroja – līdz 7. novembrim būtu jābūt sazvanītiem visiem nevakcinētajiem senioriem, savukārt līdz 15. novembrim jābūt vakcinētiem visiem, kuri izrādījuši šādu vēlmi. Viņš arī aicināja prasīt palīdzību pašvaldībām un ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. 

Tomēr nedēļu vēlāk, redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, vienojās no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviest tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi. Iecerēts, ka pēc tās ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Tikmēr slimnīcās turpina strauji augt stacionēto skaits, tādēļ pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Tiek arī meklēta iespēja atvērt papildu gultas Covid-19 slimniekiem un plānota rīcība krīzes scenārijā, kad ar Covid-19 slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000. Tādā gadījumā pie slimnīcām paredzēts izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Gultas plānots izvērst arī citviet, piemēram, sanatorijās un privātajās medicīnas iestādēs, bet kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēta hospitāļa izveide.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti