Neraugoties uz samaksu pieaugumu, Rīgas pašvaldības policijā aizvien trūkst darbinieku

Apmēram pirms gada Latvijas Radio devās uz izsaukumiem kopā ar Rīgas pašvaldības policijas inspektoriem. Policisti arī stāstīja par ikdienas darbu.

„Mēs strādājam četras dienas, četras brīvas. Divas ir dienas, divas naktis. Tajās dienās tu pilnībā esi darbā. Tu atnāc mājās tikai gulēt. Tu esi arī piekusis, jo, pieņemsim, labi, dienā mazāk ar cilvēkiem jāstrādā, tad tā vieglāk. Ja tev vairāk ar cilvēkiem jāstrādā, cilvēki izsūc enerģiju,” skaidro policists.

Lai gan ne daudz, tomēr ir kolēģi, kas paralēli strādājot citā darbā. „Mans personīgais uzskats, ka cilvēkam jāstrādā vienā darbā un algai jābūt pietiekamai, lai varētu izdzīvot no vienas,” bilst policists.

Tomēr, kā saka Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs,

„melnā darba darītāju” atalgojums nav adekvāts līdzvērtīgiem pakalpojumiem privātajā sfērā.

Alga katram atkarīga no veicamā darba. „Piemēram, vecākajam inspektoram tie ir 978 eiro uz papīra,” saka Aronovs.

„Uz rokas” sanākot ap 650 eiro. „Nu, ar tiem 652 eiro uz rokas, ja kāds dzīvo, tā teikt, ar vecāku labestību vai kaut kā paveicas - cilvēkam jau ir dzīvesvieta, viņam nav jāīrē, viņam paliek tikai apmaksāt komunālos un uzturēt bērnus -, ar to kaut cik varētu vēl eksistēt. Ja gadījumā darbiniekam ir jāīrē dzīvoklis, ja, piemēram, viņam ir viens vai divi bērni, ja vēl bērni netiek kādā izglītības iestādē, ir auklīte vai jebkādi citi iemesli, nu, manā skatījumā, tā summa nav pietiekama, lai darbinieki varētu brīvi strādāt un elpot, nedomājot par to, kā iztikt to mēnesi,” norāda Aronovs.

Uzdevumu klāsts pašvaldības policijai pieaugot, un to, ka darbinieku nav pietiekami, - izjūt, atzīst Aronovs.

„Pat elementāri. Ja mums katrā struktūrvienībā ir paredzēts, ka viņiem rajonu apkalpotu no četrām līdz sešām ekipāžām, - tiklīdz pāris cilvēku saslimst, kāda ekipāža tiek izformēta,” bilst Aronovs. “Darbinieki tiek norīkoti nodrošināt sabiedrisko kārtību pie skolas, kas ir prioritāte. Tad attiecīgi apkalpot rajonu paliek mazāk mašīnu. No tā palielinās uzreiz reaģēšanas laiks, policijas klātbūtne kā tāda konkrētajā teritorijā samazinās, klātbūtnes efekts samazinās,” stāsta pašvaldības policijas vadītājs.

Pašlaik trūkst 85 policistu, kas pildītu pamatfunkcijas. „No kopējā 889 skaita, kas paredzēti šiem pienākumiem, [trūkst] 10% gandrīz,” saka Aronovs.

Lai arī krīzes laikā pašvaldības policija bija konkurētspējīga, kopš tā laika uzlabojumi nav bijuši būtiski. Šim gadam policijai bija piešķirts gandrīz miljons eiro, ko ieguldīja uzturdevas kompensācijās jeb samaksām pie algas par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos. „Pat tas nedeva to uzlabojumu, lai alga būtu konkurētspējīga," atzīst Aronovs.

Šogad strādāt atnākuši 53 cilvēki, bet darbu pametuši par 20 vairāk. Drīzumā gan mācības uzsāks vēl 14 topošie darbinieki. Pašvaldības policijā norāda, - lai gan šogad rādītājs būšot pozitīvāks, tomēr kopumā aizvien saglabāsies negatīvs.

Rīgas domē apzinās problēmas ar darbinieku skaita trūkumu pašvaldības policijā. Piebilst, ka palielināt esošo vakanču skaitu negrasās. Vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") stāsta, ka nākamajam gadam mērķis esot palielināt tehnisko kapacitāti.

„Tas ir saistīts ar videonovērošanu. Tas ir saistīts ar visu šo tehnisko ekipējumu, lielāku efektivitātes palielināšanu. Jo, kā mēs zinām, tad videokamerām nevajag atvaļinājumu, tās neslimo, tām nevajag maiņu. Un līdz ar to lielā mērā mēs redzam tālāk nevis tādu ekspansīvu policistu skaita palielinājumu, bet gan šī tehniskā ekipējuma kvalitatīvu atbalsta politiku," stāsta Ameriks.

Aronovs redz, ka viens no risinājumiem būtu izdienas pensijas pašvaldības policijas darbiniekiem.

Tas viennozīmīgi piesaistītu darbiniekus. Tāpat cerības esot uz to, ka Rīgas domē policistu algas pakāpeniski celšot.