IZM pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvājusi atteikties no līdzšinējā modeļa "Nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Ministrijā par vispiemērotāko uzskata modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Tieši modeļa "Skolēns pašvaldībā" virzību nu IZM aicināja valdību atbalstīt. Attiecīgi paredzēts līdz 2022. gada maijam precizēt modeļa aprēķinus un iesniegt precizētu papildfinansējuma pieteikumu.
Jaunā skolotāju atalgojuma modeļa ieviešana paredzēta no 2022. gada 1.septembra.
Savukārt iebildes par konceptuālā ziņojuma virzīšanu pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Viņa skaidroja, ka skolotāju algu reforma ir svarīga nozarei, un konceptuālo ziņojumu uztver kā “mājas pamatu”, taču arodbiedrībai neesot bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar aprēķiniem. LIZDA vēlas gūt pārliecību par aprēķiniem jaunajā modelī. Vienlaikus arodbiedrība neizslēdz to, ka modelis var nest pozitīvus ieguvumus.
Mēs labprāt atbalstītu, ja mums būtu informācija par aprēķiniem, sacīja Vanaga, lūdzot pirms virzīšanas vismaz divas sanāksmes, lai puses redzētu aprēķinus.
Tomēr Muižniece nepiekrita pārmetumiem, sakot, ka IZM ziņojumu pārbaudīja Finanšu ministrija un izvērtējumu veica auditorfirma. Tiekoties ar pašvaldībām, modelēta finanšu ietekme arī katras pašvaldības griezumā.
Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) noraidīja iebildes, un valdība atbalstīja IZM konceptuālo ziņojumu.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada novembra speciāli veidota darba grupa strādāja pie jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa, kuru plānots ieviest 2022. gada 1. septembrī. IZM piedāvā līdzšinējo "Nauda seko skolēnam" aizstāt ar modeli "Skolēns pašvaldībā", kur mērķdotācijas apjoms vietvaras skolām mērāms pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašas pašvaldības rokās.
Pret to gan iebilda vairāki sociālie partneri. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedriba (LIZDA) nemierā, ka apmaksātajās darba stundās iekļauts ļoti neliels laiks ārpusstundu darbam, kas tomēr aizņem lielu daļu no pedagoga ikdienas. Tāpat arodbiedrība nav apmierināta arī par to, ka modelis vērsts vien uz vispārējās izglītības skolotājiem, taču par pirmsskolas, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem nav domāts.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka nav redzami aprēķini, pēc kuriem modelis veidots.
Tomēr novembra sākumā valdību veidojošo partiju politiķi pauda atbalstu skolotāju atalgojuma modeļa maiņai.
