Rīgas mērs, “saskaņietis” Nils Ušakovs Emīlu Jakrinu kā Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju iecēla 2016. gada vasaras beigās un solīja, ka pēc ielu būvniecības sezonas lems, vai uz šo amatu sludināt konkursu.
Arī trešdien arvien kā pienākumu izpildītājs Jakrins Rīgas domniekus Satiksmes komitejā iepazīstināja ar šā gada ielu atjaunošanas plāniem. Tiem būs atvēlēti ierastie 24 miljoni eiro.
“Manuprāt, es tikai to vien daru, kā zvanu trauksmes zvanu,” deputātiem sacīja Jakrins, norādot, ka jau iepriekš informēja par ielu uzturēšanai nepieciešamajiem papildu 7 – 8 miljoniem eiro.
“Katrs cents papildu investīcijām – Rīgas ielas un rīdzinieki to ļoti novērtētu,” sacīja Jakrins.
Tomēr Valsts kontroles atklātais, ka ielu infrastruktūrā Rīga tieši Jakrina vadīšanas gados nelietderīgi iztērējusi miljoniem eiro, ļāvusi vaļu arī politiskām diskusijām par viņa atbilstību amatam. Tādēļ trešdienas komitejā neizpalika arī opozīcijas pratināšana, vai gada nogalē par labu darbu Jakrins ticis pie prēmijas.
Viņš paziņoja, ka neatceros tik senus notikumus, bet, ja mērs solīja prēmiju, tad viņš turēja savu vārdu.
Domes valdošās koalīcijas vairākums nesaskatīja iemeslu Jakrina atstādināšanai. Viņi atkārtoja jau dzirdētos argumentus, ka bedres ielās ir Latvijas klimatisko apstākļu neatņemama sastāvdaļa un satiksmes departamenta vadītāja nomaiņa situāciju neuzlabos.
Ar koalīcijas partiju atbalstu Jakrinam trešdien izdevās saglabāt amatu. Turklāt opozīcijas partija “Latvijas attīstībai” balsojumā atturējās.
Frakcijas vadītājs Viesturs Zeps skaidroja, ka Jakrina atcelšana būtu politisks lēmums, bet tā var lemt par politiķiem, mēru, komiteju vadītājiem, “kuri ir politiski iecelti”, nevis departamenta vadītājiem.
Koalīcija gan noraidīja Zepa ideju īpašai komisijai izvērtēt Jakrina atbilstību, kā arī rīkot konkursu uz Satiksmes departamenta vadītāja amatu, ko pašlaik aizņem pienākumu izpildītājs. “Vienotības” frakcijas vadītājs Rīgas domē Vilnis Ķirsis, kas virzīja lēmumu par Jakrina atbrīvošanu, arī pēc noraidījuma viņu kritizē, pieminot “bedres, brūkošos tiltus, korupcijas shēmas, Valsts kontroles skarbo ziņojumu”. “Kam vēl jānotiek, lai atbrīvotu cilvēku no darba?” retoriski jautāja Ķirsis.
“Jakrina kungs ir tāds sava veida barons Minhauzens, kurš pie mums atnāk pavasarī, sasola, ka vasarā tiks izdarītas ļoti daudzas lietas, bet rudenī sakautrējies nāk un stāsta – to nevarēja izdarīt tāpēc, ka tas, to – tāpēc, ka tas. Daudz un dažādi iemesli, bet darbs izdarīts nav,” sacīja Ķirsis.
Lūgts komentēt deputātu pārmetumus par Rīgas ielu stāvokļa pasliktināšanos ar katru gadu, Jakrins uzsvēra, ka departaments dara visu iespējamo, lai to uzlabotu. Viņš solīja, ka arī Valsts kontroles atklātie pārkāpumi tiks novērsti.
Jakrins vairāk nekā divus gadus līdz pērnā gada nogalei bija arī korupcijas skandālā ierautā uzņēmuma “Rīgas satiksme” valdē. Pašreizējā vadītāja Anrija Matīsa noalgotā auditorkompānija atklājusi vairāku miljonu eiro zaudējumus.
Jakrins savu atbildību zaudējumu nodarīšanā neredz, jo simtos miljonu mērāmie iepirkuma līgumi esot slēgti bez viņa un viņš par līgumu izpildi nav lietas kursā, un viņš neredz pamatu, kāpēc pie viņa varētu ierasties KNAB.
Auditoru atklājumus un iespējas zaudējumus piedzīt no bijušās “Rīgas satiksmes” valdes pilsētas mērs Ušakovs lūgšot izvērtēt neatkarīgiem ekspertiem, vēsta aģentūra LETA. Saistībā ar “Rīgas satiksmi” arī piebilstams, ka dotācijās no domes tā šogad prasīs vēl vairāk, jo augusi biļešu pašizmaksa. Vienlaikus mērija sola neaudzēt biļešu cenas.
