Prasības iesniedzējs, tagad arī deputāta kandidāts Rīgas Domes vēlēšanās, Gatis Puriņš gan tiesas argumentācijai nepiekrīt. Viņš norāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija uztur ievēlēto deputātu datubāzi. Tādēļ atliktu tik vien kā šo datubāzi salīdzināt ar parakstiem, kuri arī apkopoti elektroniski.
„ Latvijā likumdošanas process ir atklāts. Deputāti, kad viņi iesniedz Saeimā kaut kādu likumprojektu, viņi parakstās, tādā veidā tautai darīdami zināmu savu politisko pārliecību,” norādīja Puriņš. Līdz ar to, viņaprāt, atklātiem būtu jābūt arī to Saeimas deputātu vārdiem, kuri parakstījās Vladimira Lindermana iniciētajā parakstu vākšanā par krievu valodu kā valsts valodu.
CVK vadītājs Arnis Cimdars gan aizrāda, ka informācija par ievāktajiem parakstiem no elektroniskajiem datu nesējiem ar laiku tiek dzēsta. Tie arhīvā tiekot saglabāti tikai papīra formātā, tādēļ nekāda elektronisko datubāžu salīdzināšana nebūtu iespējama. „ Tas ir viens no sarežģītākajiem veidiem, kā starp simtiem un tūkstošiem parakstu noskaidrot divu vai trīs vai piecu, vai pat simts klātbūtni. Daudz vienkāršāks ceļš, ja interesē patiesība, būtu pieiet klāt pie konkrētā cilvēka un palūgt, lai parāda pasi,” norādīja Cimdars.
Tiesas lēmumu gan iespējams pārsūdzēt mēneša laikā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tiesā zaudējušais prasības iesniedzējs to arī solīja darīt.
