Lai gan sākotnēji izskanēja iecere veidot Baltijas valstu kopīgu televīzijas kanālu, tomēr pašlaik ir doma sadarbību sākt otrādi – izveidot jaunu televīzijas kanālu Latvijā un Igaunijā un tad savā starpā sadarboties gan programma veidošanā, gan iepirkumos, pastāstīja Dimants. Kopīgi iepirkumi būtu nepieciešami, lai varētu iegādāties izklaides saturu, un to daudz izdevīgāk ir darīt vairākām valstīm kopā.
Dimants apliecināja, ka pašlaik tiek vērtēta iespēja nevis paplašināt krievu valodas saturu LTV7, bet veidot trešo sabiedriskās televīzijas kanālu Latvijā.
Kā skaidroja LTV satura redaktore Rita Ruduša, programmām krievu valodā nav iespējams augt LTV7, jo tās ir kā atsevišķas saliņas latviešu satura jūrā.
Tāpēc līdz 27.februārim LTV jāsagatavo koncepcija par trešā kanāla izveidi krievu valodā, un tai jābūt balstītai pētījumos par krievu auditorijas mediju lietošanas paradumiem.
Jauna atsevišķāk kanāla veidošana un uzturēšana ir ļoti dārga, un Latvija nevar likt pretī Krievijas propagandas kanālos ieguldītajiem miljoniem un panākt tādu kvalitāti, lai pārliecinātu skatītājus mainīt ieradumus mediju patēriņā, norādīja Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs, multimediju studijas vadītājs Rolands Tjarve.
Eksperta ieskatā ļoti efektīvs būtu „partizānu karš” – atsevišķu kvalitatīvu programmu veidošana esošajās platformās.
Turklāt Tjarve mudina sākotnēji diskusijās koncentrēties ne uz jaunas platformas izveidi, bet gan saistošu saturu, ko piedāvāt auditorijai.
Jautājums par saturu paliek galvenais – piekrīt Latvijas Radio 4 (LR4) "Doma laukums" žurnāliste Anna Stroja. Viņa stāsta, ka dažkārt LR4 nākas ļoti grūti iet pretī auditorijas gaidām, jo tās veidotas ap Krievijas lielo kanālu informāciju. To radio žurnālisti dzird katru dienu klausītāju jautājumos. Piemēram, sākoties situācijas saspīlējumam Ukrainas austrumos, žurnālisti radioreportāžās lietoja vārdu „separātisti”, uz ko saņēma klausītāju iebildes, ka tie ir „brīvības cīnītāji”.
Arī Ruduša atzīst, ka jautājums par saturu ir izšķirošs, un pie tā plānots domāt, veidojot koncepciju.
Jau ziņots, ka kopš Ukrainas krīzes Krievijas vara ir būtiski palielinājusi finansējumu valsts medijiem. Budžets teju trīskāršojies nacionālajai ziņu aģentūrai „Rossiya Segodnya”, un divkāršojies angliski raidošajam kanālam „Russia Today”.
Tas mudinājis Eiropas valstis domāt iespējam veidot un atbalstīt neatkarīgus medijus Eiropā.
Pretpropagandas iniciatīvu ietvaros Nīderlande piešķīrusi finansējumu pētījumam, kurā tiks noskaidrots, kādā veidā ES var cīnīties pret Krievijas īstenoto informācijas karu. Janvārī pētījumu uzsācis Briselē bāzētais Eiropas Demokrātijas fonds.
Tāpat vairākas valstis šobrīd strādā pie dokumenta par veidiem, kādos ES institūcijas un NATO var saskaņot stratēģisko komunikāciju.
Arī Igaunija nopietni domā par pārmaiņām - valdības plānā ir gaidāmajā septembrī sākt pilnīgi jaunu TV kanālu krievvalodīgajai auditorijai. Budžetā kopumā diviem gadiem ir paredzēti aptuveni astoņi miljoni eiro, un tas būs kā trešais kanāls, blakus jau diviem nacionālajā televīzijā esošajiem.
Plānots, ka 19.janvārī Briselē ES ārlietu ministru sanāksmē viens no sarunu tematiem būs par to, kā stāties pretī Krievijas propagandai un vai ES veidos savu mediju krievvalodīgajai auditorijai.
