"Krievijas Federācija liegusi NEPLP priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam turpmāku iebraukšanu savā teritorijā," teikts NEPLP paziņojumā tviterī.
Āboliņš to uzskatot par viņa un visa NEPLP darba augstu novērtējumu. "Mēs savu informatīvo telpu aizsargājām, aizsargājam un aizsargāsim," notikušo komentē Āboliņš.
NEPLP ir vairākkārt pieņēmusi lēmumus, ar kuriem ierobežota Krievijā radītā televīzijas satura pārraidīšana Latvijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā paziņots, ka ES sper “neleģitīmus vienpusējus” soļus pret Krievijas pilsoņiem, un pārmetumi viņiem nav apstiprināti par pierādījumiem. Atbildot uz sankcijām pret 6 Krievijas pilsoņiem, Maskava “melnajā sarakstā” iekļāva 8 dažādu Eiropas valstu pilsoņus, tai skaitā Āboliņu un Baltiņu.
Sarakstā iekļauta arī EK priekšsēdētājas vietniece vērtību jautājumos Vera Jurova, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Igaunijas Valodas centra vadītājs Ilmars Tomusks, Berlīnes prokuratūras vadītājs Jorgs Raupahs, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Francijas delegācijas pārstāvis Žaks Mērs un Šveices Aizsardzības institūta Ķīmiskās, bioloģiskās, radiācijas un kodoldrošības laboratorijas vadītājs Osa Skotts.
Latvijas Ārlietu ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka Krievijas lēmums liegt iebraukšanu Krievijā Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam “ir mēģinājums izdarīt spiedienu uz Latviju valsts valodas un mediju politikas jomā”.
“Uzskatām to par klaji nepieņemamu iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās. Ārlietu resors šādu rīcību neatstās bez atbilstošas atbildes,” uzsvēra ministrija.
Latvija nosoda Krievijas lēmumu piemērot ieceļošanas liegumu kopumā astoņām augsta līmeņa Eiropas Savienības dalībvalstu un institūciju amatpersonām.
Eiropas Savienība jau martā noteica sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu. Sankcijas ietver aizliegumu ieceļot Eiropas Savienībā, kā arī ES valstīs ieguldīto līdzekļu iesaldēšanu.
“Melnajā sarakstā” tika iekļauti Krievijas ģenerālprokurors Igors Krasnovs, Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins, Krievijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītājs Aleksandrs Kalašņikovs un Krievijas gvardes vadītājs Viktors Zolotovs.
Maskava iepriekš brīdinājusi, ka atspēlēsies vai pat saraus saites ar Eiropas Savienību, ja pret Krieviju tiks piemērotas jaunas sankcijas.
Arī ES augstākas amatpersonas kopīgajā paziņojumā nosodīja šo Krievijas soli, saucot to par nepieņemamu rīcību, kura ir nepamatota un kurai trūkst leģitīma attaisnojuma. Šis solis demonstrē to, ka Krievija izvēlējusies konfrontāciju ar ES. Tāpat paziņojuma pausts, ka ES patur tiesības uz adekvātiem atbildes soļiem.
