Ķezberes iecelšanu amatā atbalstīja trīs no pieciem NEPLP locekļiem: Patriks Grīva, Ivars Āboliņš, kā arī pati Ķezbere. Balsojumā atturējās pārējās divas NEPLP locekles: Ieva Beitika un Gunta Līdaka, kuras arī kandidēja uz NEPLP vadītājas amatu.
Ķezbere ir vienīgā NEPLP locekle, kas palikusi no "vecā sastāva". Pārējie četri padomes locekļi darbu sāka 2.februārī. Savu pieredzi viņa ir uzsvērusi arī pēc ievēlēšanas.
„Šobrīd padomei visvairāk ir vajadzīga pieredzes un zināšanu pārmantojamība. Ņemot vērā, ka strādāju padomē kopš 2015. gada jūnija, varu būt noderīga kā „tilts“ starp iepriekšējo padomi un jauno,“ Ķezbere tiek citēta NEPLP izsūtītā paziņojumā medijiem.
Tāpat NEPLP locekļi arī vienojās par atbildības jomām. Par notiekošo LTV būs atbildīga Beitika, līdzatbildīgā - Ķezbere, Latvijas Radio - Āboliņš, līdzatbildīgais - Grīva, komerctelevīzijām - Līdaka un līdzatbildīgā - Beitika, komercradio - Grīva un līdzatbildīgais - Āboliņš un kabeļtelevīzijām - Ķezbere un līdzatbildīgā - Līdaka.
Par lsm.lv darbību atbildīgi būs visi četri NEPL padomes locekļi, kuru atbildības joma ir sabiedriskie mediji.
Tā kā katrai jomai ir arī pa vienam līdzatbildīgajam, padomes vadītāja atzina, ka visi strādāšot kā komanda.
Par starpinstitucionālo sadarbību atbildīga būs Līdaka un līdzatbildīgi būs visi pārējie locekļi, par starptautisko - Beitika un arī šajā gadījumā visi pārējie būs līdzatbildīgie.
„Pats galvenais, lai sadarbības procesi risinātos pozitīvi gan ar Satiksmes ministriju, gan ar Kultūras ministriju. Šinī brīdī ar KNAB priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēl citām daudzām institūcijām, kuras ir iesaistītas, Tieslietu ministrija tajā skaitā, kas ir iesaistīta procesos. Tas, manuprāt, ir viens no pamatuzdevumiem, lai mēs vispār varētu kvalitatīvi strādāt,” sacīja Līdaka.
“Mums svarīgi ir strādāt un sastrādāties, un galvenais – atcerēties, ka padomei ir jābūt neatkarīgai no politiskās un ekonomiskās ietekmes un mums ir katram jāstrādā saskaņā ar savu sirdsapziņu,” norādīja Beitika.
Domu dalīšanās balsojumos par priekšsēdētāju tika skaidrota gan ar demokrātiju un personību dažādību, gan arī ar to, ka padomes locekļu intereses dalās robežšķirtnē starp atbalstu sabiedriskiem un komercmedijiem.
“Visu laiku ir - tam ir interešu konflikts tur, tam ir tur. Tāpēc, ka tas nodarbojas ar komercmedijiem, tas ar sabiedriskajiem medijiem. Tā nav normāla situācija. Līdz ar to šī situācija ir jāturpina risināt un es domāju, ka es tur varētu būt vislietderīgākā,” pauda Līdaka.
Savukārt Ķezbere norādīja, ka padomes locekļi esot pietiekami dažādas personības ar savu pieredzi un uzskatiem. „Droši vien tādēļ arī bija vairākas kandidatūras, kas, manuprāt, ir tikai labi,” auda Ķezbere.
Sabiedrisko un komercmediju pārraudzības nodalīšana ir viens no svarīgākajiem veicamajiem darbiem, ko minēja gan Līdaka, gan Beitika. Āboliņš grib panākt lielāku padomes ietekmi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Grīva - veidot kvalitatīvu dialogu ar komercradiostacijām. Bet Ķezbere – sākt darbu pie Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 3 gadu budžeta.
Tāpat arī kļuvis zināms, ka atlūgumu iesniedzis NEPLP monitoringa vadītājs Jānis Lielpēters.
NEPLP vajadzētu aktīvāk sadarboties ar tās konsultatīvo padomi, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” rosināja NEPLP konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Toms Meisītis. Savukārt izvēloties jaunu konsultatīvo padomi, viņš iesaka to darīt rūpīgi un ar entuziasmu, izraugoties iespējami plašu viedokļu loku un aktīvus cilvēkus, kas vēlētos līdzdarboties.
Tāpat Meisītis norādīja uz nepieciešamību nodalīt NEPLP funkcijas attiecībā uz elektronisko mediju pārraudzību un sabiedriskajiem medijiem.
