Par televīzijas un radio slikto apraidi valsts austrumos runā jau gadiem, tomēr risinājumu meklēšana notiek gausi.
Pagājušajā nedēļā Saeimas deputāti deva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei divas nedēļas laika, lai nāktu klajā ar priekšlikumiem.
Sliktās apraides dēļ Latgalē cilvēkiem nereti nekas cits neatliek, kā skatīties un klausīties Krievijas vai Baltkrievijas medijus. Lai uzlabotu Latvijas Radio apraidi, Ministru kabinets jau vienojies nākamgad piešķirt 90 000 eiro.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Cālīte -Dulevska uzsver, ka nevar gan teikt, ka visā pierobežā Latvijas mediji cilvēkiem nav sasniedzami. Drīzāk jārunā par konkrētiem punktiem.
“Šī situācija ir ļoti dažāda, un viņa nav viennozīmīga. Tāpēc mēs gribam uzklausīt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvjus, viņu ziņojumu par to, kādas problēmas viņi saredz šajā apraidē no tehnoloģiskā viedokļa, lai mēs varētu pieņemt kvalificētu lēmumu,” sacīja Cālīte-Dulevska.
LVRTC iesaka pierobežā būvēt divus jaunus apraides mastus Krāslavā un Viļakā vai arī nomāt privāto kompāniju mastus, lai izvietotu tajos savu aparatūru. Aija Cālīte-Dulevska gan uzsver, ka tehniskais pārklājums vien vēl nenozīmē, ka cilvēki pierobežā tiešām Krievijas un Baltkrievijas kanālu vietā sāks skatīties Latvijas kanālus. Tam ir vajadzīgs arī labs saturs.
“Mēs arī tagad esam pēdējā gada laikā izsludinājuši konkursu komercmedijiem, kurus tiešām klausās reģionos, kurus skatās reģionos, lai nodrošinātu vietējo saturu, un tam ir labi panākumi. Cilvēki pievērš uzmanību tieši Latvijas medijiem, Latvijas informācijai,” sacīja padomes priekšsēdētāja.
“Nereti jau ir tā, ka cilvēki izvēlas Krievijas un Baltkrievijas kanālus ne jau tāpēc, lai klausītos tajā esošo propagandu. Viņi vienkārši grib izklaidi. Grib kaut ko tādu sirdij. Mums ir jābūt gataviem to nodrošināt pašiem, lai būtu vēlēšanās uzstādīt šo antenu tajā virzienā, kurā redz Latvijas kanālus,” pauda NEPLP vadītāja.
Nākamnedēļ Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā uzlabot Latvijas mediju pieejamību valsts austrumos. Tad par risinājumiem un arī naudas piešķiršanu nākamā gada budžetā lems Saeimas deputāti.
Par to, ka Latvijas bezmaksas apraides televīzijas kanāli nav pieejami visur Latgalē un dominē Krievijas TV kanāli, runā jau gadiem, bet risinājuma nav. Vasaras sākumā pārbaudīt to uz Latgali devās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri pēc tam vērsās arī Satiksmes ministrijā, lūdzot sagatavot informāciju par iespējamajiem risinājumiem. Vajadzības gadījumā lūgšot arī premjera iesaisti.
LVRTC arī labi apzinās, ka ir nenoklātas vietas Latvijā. Tās atzīmētas arī pašu izveidotās kartēs. Taču signāla pastiprināšanai un citiem darbiem esot vajadzīgs finansējums. Bez naudas to nevar izdarīt, tāpat kā par velti nevar uzbūvēt ceļus, slimnīcas vai skolas.
