Panorāma

Savāc 10 000 parakstu par eitanāzijas legalizāciju

Panorāma

Ekonomikas kritums mazāks, nekā gaidīts

"TET" pārtrauc translēt piecus Krievijas kanālus

NEPLP: «Tet» lēmums pārtraukt sadarbību ar 5 Krievijas TV kanālu pārstāvjiem ir pareizs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” lēmumu pārtraukt pārraidīt televīzijas kanālus "PBK", "NTV Mir", "Ren TV Baltija", "Kinokomedija" un "Kinomiks" vērtē kā pareizu. Uzņēmums šādu soli spēris, jo esot neskaidrība par televīzijas kanālu pārstāvības tiesībām un pastāv bažas par sankciju režīma neievērošanu.

No pirmdienas "Tet" pārtrauc pārraidīt piecus televīzijas kanālus
00:00 / 02:33
Lejuplādēt

Pārtraukt sadarbību ar līdz šim plašas auditorijas novērtētiem televīzijas kanāliem, nebija viegls lēmums atklāja „Tet”. Janvāra beigās beidzās licence ar iepriekšējo kanālu izplatītāju. Uzņēmums „Tet” uzzināja, ka iespējams retranslācijas tiesības piederēs citai personai. Tādēļ “Tet” , nespējot noskaidrot retranslācijas patieso īpašnieku, tika pieņemts lēmumus pārtraukt piecu kanālu pārraidīšanu. 

“Tika pieņemts šis lēmums, tāpēc, ka mēs vienkārši nevarējām turpināt komerciālas attiecības un komerciālu sadarbību ar uzņēmumu, kura patiesā labuma guvējus un patiesos īpašniekus mēs nespējam identificēt,” skaidroja uzņēmuma pārstāve Ieva Smirnova.

"Tet" šobrīd saviem klientiem piedāvā skatīties līdzvērtīgu saturu jau esošajos kanālos. Tikmēr tiek meklēti alternatīvi varianti jaunu programmu izveidē, stāstīja Smirnova: “Mēs esam ieinteresēti, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu un klientiem interesantu saturu, bet nu ir skaidrs, ka to mēs nevaram darīt tādā veidā, ko mēs uzskatām par juridiski šaubīgu. Šobrīd tiek meklēti citi varianti kā aizstāt šos kanālus, kas, protams, bija mūsu klientu un abonentu ļoti novērtēti. Bet drīzākajā laikā “Tet” piedāvās cita satura alternatīvas.”

NEPLP šādu komersanta soli no Latvijas informatīvās telpas drošības viedokļa vērtē kā pareizu. 

Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja: “Mums, protams, ir jādod iespēja mazākumtautības iedzīvotājiem saņemt valstī lojālu informāciju, patiesu un pārbaudītu informāciju, nevis naidīgas valsts radītu informāciju.”

Āboliņš atzīmēja, ka mazākumtautības auditorija NEPLP ieskatos primāri ir jāuzrunā ar sabiedrisko mediju starpniecību, jo tie rada kvalitatīvu un uzticamu saturu. Tāpēc esot jādomā par šī satura nodošanu komercmedijiem. Kā arī šobrīd norit darbs pie mazākumtautību interneta platformas satura veidošanas.

“Šī gada septembrī startēs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kopprojekts mazākumtautību internetplatforma. Padomes uzstādījums bija tāds, ka šai platformai jāsāk strādāt jau no šī gada janvāra. Ja tas būtu noticis, tad bez šaubām jau šobrīd mazākumtautību iedzīvotājiem būtu pieejams valstī lojāls, kvalitatīvs saturs. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ to izdarīt neizdevās,” atklāja Āboliņš.

Šobrīd padome turpina “RTR Russia” iespējamo pārkāpumu pārbaudi un cer tuvākajā laikā pieņemt lēmumu šajos jautājumos.

Tāpat mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Anda Rožukalne atbalsta “Tet” lēmumu, jo tas parāda mediju lietotājiem, ka mediju atbildīgums ir saistošs visos līmeņos. Rožukalne uzskata, ka NEPLP varēja darīt vairāk, lai stiprinātu krievvalodīgo pašmāju mediju saturu. 

“Tas būs ļoti nozīmīgs darbs, tomēr mums joprojām ir jārēķinās, ka sakrīt vairākas pazīmes krievvalodīgo auditorijā - ikdienas informācijas ieguve no televīzijas, nevis digitālajā vidē, jo visnoturīgākā auditorija ir seniori, gados vecākie iedzīvotāji, no kuriem daļa maz vai nemaz neizmanto digitālās vides informācijas iespējas,” par iecerēto interneta platformu sacīja Rožukalne.  

Mediju eksperte atzīmēja, ka Krievijas kanālu auditorija ir neviendabīga, tāpēc daļa nepārraidīto kanālu skatītāju pievērsīsies citām programmām.

Taču otra daļa – meklēs legālas vai nelegālas iespējas, kā patērēt iepriekš skatītos kanālus.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns savukārt norādīja, ka tikai tāpēc, ka šie Krievijas kanāli šobrīd nebūs pieejami, skatītāji automātiski nepārslēgs televizorus uz Latvijas  sabiedriskajiem medijiem.

“Neatkarīgi no tā, vai mēs aizveram, sašaurinām vai ietekmējam šos kanālus, kanālu pieejamību, tas nemaina to pamata domāšanas modeli Latvijas krievvalodīgajā auditorijā,” sacīja Kaprāns.

“Es pat uzdrošinātos teikt, ka zināmā konservatīvāk noskaņotā krievvalodīgajā daļā mēs sagaidīsim pretreakciju, ka pieaugs vēl lielāka neuzticība pret Latvijas valsts izplatīto informāciju, oficiālo iestāžu un vispār Latvijas mediju raidošo informāciju,” prognozēja Kaprāns.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas auditorija, īpaši tās krievvalodīgā daļa, šos Krievijas propagandas kanālus skatījās ne jau tāpēc, ka šie kanāli vienkārši bija pieejami. Tā ir informācijas pasniegšana, politiskā informācija un arī vajadzība pēc savas identitātes, kas tagad tiks meklēta citos veidos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti