ĪSUMĀ:

• KNAB sāktas piecas pārbaudes saistībā ar iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
• Straume: Pārbaudes sāktas gan par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, gan saistībā ar aizdomīgu finansējumu.
• NEPLP līdz šim sāktas piecas pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
• Trīs no pārbaudēm sāktas saistībā ar novērojumiem „Radio Baltkom” un „Rīga TV24” pārraidēs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 7. jūlijā un ilgs līdz pat vēlēšanu dienas, 29. augusta, izskaņai. Iespējamos pārkāpumus pārbauda KNAB. Tā priekšnieks Jēkabs Straume šonedēļ Latvijas Radio raidījumā „Krustpunkā” atklāja, par ko pārbaudes notiek.

Šajā darbā KNAB sadarbojas ar citām tiesībsargājošajām iestādēm. Atsevišķa pārbaužu sadaļa ir iespējamie aģitācijas pārkāpumi sociālajos tīklos, ar kuru darbiniekiem notiek regulāra saziņa.

„Mums turpinās ļoti veiksmīga sadarbība ar sociālo tīklu pārstāvjiem. Politiskās partijas deklarē savas līgumiskās un finansiālās saistības attiecībā uz sociālajiem tīkliem, un mums atliek salīdzināt. Šobrīd nekādus būtiskus pārkāpumus atklājuši neesam," atklāja Straume. 

Priekšvēlēšanu aģitācijas iespējamos pārkāpumus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos pārbauda un fiksē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Līdz šim sāktas piecas pārbaudes lietas par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Trīs no tām – šonedēļ saistībā ar novērojumiem „Radio Baltkom” un „Rīga TV24” pārraidēs, pastāstīja padomes loceklis Jānis Eglītis.

„Tas, ko mēs pārbaudām un kas ir pirmšķietami, ka slēpta priekšvēlēšanu aģitācija par diviem politiskajiem spēkiem: par "Gods kalpot Rīgai" un "Attīstībai/Par", "Progresīvo" deputāta amata kandidātiem. Vispārīgi izsakoties, medijiem ir pienākums vispusīgi paust informāciju par sarakstiem un deputāta amata kandidātiem, taču šajos konkrētajos raidījumos, kas ir mūsu uzmanības lokā un par ko ierosinātas pārbaudes, proporcionāli daudz lielāka pārstāvniecība ir minēto politisko spēku deputāta amata kandidātiem," norādīja Eglītis.

Pārbaudes lietas, visticamāk, noslēgsies jau pēc vēlēšanām. Konstatējot un pierādot slēptu aģitāciju, padome par to var piemērot naudas sodu līdz pat 7000 eiro. Vienlaikus KNAB savas kompetences ietvaros izvērtēs katra iespējamā pārkāpuma būtību un konkrētā politiskā spēka iespējamo atbildību. Eglītis atgādināja, ka plašsaziņas līdzekļu padome laikus bija izstrādājusi vadlīnijas par deputātu amata kandidātu viedokļa atspoguļojumu medijos, tam jābūt proporcionālam visiem kandidātiem, kā arī priekšvēlēšanu laikā būtu jāatturas aicināt vēlēšanu dalībniekus kā viedokļa paudējus par kādiem jautājumiem.

KONTEKSTS:

Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.