NEPLP sāk administratīvo lietu par PBK raidījumu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir uzsākusi administratīvo lietvedību par Pirmā Baltijas kanāla (PBK) raidījumu "Cilvēks un likums", kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.

Kā pēc padomes sēdes teica NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, raidījumā saskatāmi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Šis likuma pants nosaka, ka informācijai jābūt atspoguļotai godīgi atbilstoši vispārējiem ētikas un žurnālistikas pamatprincipiem. „Šajā raidījumā viss ir vienos vārtos. Tur nav nekāda viedokļu daudzveidība. Vispār nav pretēja viedokļa un redzējuma. Tur jau ir noliegta Padomju Savienības agresija pret Lietuvu un ka lietuvieši paši sevi nošāvuši," saka Dimants. Piesaistot ekspertus, tiks izvērtēts arī tas, vai raidījums nesatur krimināltiesiska pārkāpuma pazīmes.

Par minētā likuma pārkāpumu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 1500 latiem. Elektronisko mediju uzraugiem palīdzību piedāvājusi arī Drošības policija. Iestādē gan noliedz, ka paši būtu sākuši savu izmeklēšanu. Viens no iespējamajiem krimināltiesiska rakstura pārkāpumiem varētu būt naida kurināšana. Ja tā tiktu konstatēta, sankcijas varētu būt krietni bargākas par pusotra tūkstoša latu naudas sodu.

NEPLP trīs dienu laikā pieprasīs paskaidrojumus no PBK.

Tikmēr PBK atcēlis aso reakciju izraisījušā raidījuma „Cilvēks un likums" atkārtojumu visās trijās Baltijas valstīs. PBK pārstāvis Edžus Vējiņš norāda, ka jautājums ir par vārda brīvību. „PBK nevar uzņemties šādu lietu [izvērtējumu], jo tas patiešām ir tiesas kompetencē," saka PBK pārstāvis Edžus Vējiņš. „Tas ir vārda brīvības jautājums (..) Ir pāragri teikt, kādas būs mūsu darbības, jo mēs nekādus dokumentus neesam saņēmuši," saka Vējiņš.

Lietuvas radio un televīzijas komisijas priekšsēdētājs Edmunds Vaitekūns atzīst – Lietuvā mediju uzraugiem ir lielākas pilnvaras. Ja PBK būtu reģistrēts Lietuvā, viņi pēc šāda TV raidījuma, rīkotos asi. „Ja mēs kādam Lietuvā izsniedzam licenci, tad, ja redzam pārkāpumus, varam apturēt to uz laiku vai vispār atņemt. Pēc tam otra puse – televīzija vai kas, lai iet uz tiesu un apspriež mūsu lēmumu. Mums tam nevajag prokuratūru," saka Vaitekūns. „Mēs ticam mūsu draugiem Latvijā un ceram, ka jūs ļoti nopietni skatīsieties uz šo situāciju," viņš piebilst.

Jau vēstīts, ka Krievijā sagatavotajā raidījumā noliegts, ka 1991.gada 13.janvārī noticis padomju spēku uzbrukums Viļņas televīzijas tornim. Raidījums "Cilvēks un likums" tika pārraidīts 4.oktobrī.

Mediju holdinga "Baltijas Mediju Alianse" iepriekš izplatītajā paziņojumā bija skaidrots, ka holdingā ietilpstošais kanāls PBK pārraidi par 1991.gada notikumiem nav veidojis, bet programmu saņēmis no Krievijas Pirmā kanāla īsi pirms tās pārraidīšanas ēterā, tādējādi PBK neesot bijis iespēju iepazīties ar tajā pārstāvētajiem viedokļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt