NEPLP: Sabiedrisko mediju pasūtījuma 10% raidlaika latgaliski – nereāli

Nevalstisko organizāciju vēlme sabiedrisko mediju pasūtījumā 10% raidlaika jeb divarpus stundas dienā atvēlēt saturam latgaliešu valodā ir nereāla, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka.

Saeimas komisijas sēdē par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas, attīstības un lietošanas nodrošināšanu sabiedrisko mediju pasūtījumā NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere un Līdaka norādīja, ka 2017.gada periodā satura veidošanai Latgalē atvēlēti aptuveni 233 000 eiro.

Savstarpēju viedokļu apmaiņu izraisīja Latgales reģiona nevalstisko organizāciju pārstāvju paustā nostāja, ka pastāv atšķirība starp mērķi veidot saturu Latgales reģionā un saturu latgaliešu valodā.

Diskutējot par konkursu "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos", NEPLP pārstāves uzstāja, ka 20 000 eiro iedalīšana tieši mazākumtautību valodu satura veidošanai ir nepieciešama, kā arī tas pamatojams ar valsts drošības stiprināšanu mediju telpā.

Savukārt Latgales reģiona nevalstisko organizāciju pārstāvji un to pārstāvis, jurists Agris Bitāns pauda nostāju, ka konkursa finansējuma novirzīšana šādam mazākumtautību auditorijas sasniegšanas mērķim nepalīdzēs un vienīgi samazinās pieejamo naudu satura veidošanai latgaliešu valodā.

NEPLP pārstāves argumentēja, ka kopumā pērn sabiedriskā pasūtījuma veidošanai latgaliešu valodā tika atvēlēti 223 449 eiro - realizējot 18 projektus, kas norādot uz samērā liela finansējuma pieejamību. Tāpat viņa pieminēja jau pašreizējos Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio veidotos raidījumus, kas ir latgaliešu valodā vai vēsta par reģiona aktualitātēm un vēsturi.

Līdaka gan piekrita nevalstisko organizāciju pārstāvju apgalvojumiem, ka sabiedrisko mediju saturs latgaliešu valodā pēdējos gados ir palielinājies, taču tā īpatsvars dienas raidlaikā ir aptuveni viena minūte.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (BL-TB/LNNK) un Boriss Cilevičs (''Saskaņa'') pauda nostāju, ka NEPLP nepieciešams arī rast risinājumus tam, kā sabiedrisko mediju saturu latgaliešu valodā integrēt arī citos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Sēdē starp NPLP un Latgales reģiona nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tā arī netika panākts kopsaucējs par iespējamiem risinājumiem satura paplašināšanai latgaliešu valodā.

Biedrība "Latgolys Saeima" šomēnes izplatīja paziņojumu NEPLP un plašsaziņas līdzekļiem, kurā apšauba atsevišķu NEPLP pārstāvju kompetenci.

Biedrība bažījas par konkursa "Par raidījumu veidošanu latviešu un mazākumtautību valodās 2018.gadā Latgales reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio programmas" 71 412 eiro sadalījumu.

Radio raidījumu satura veidošanai no šīs kopsummas atvēlēti 40 000 eiro, savukārt tas tiek atkārtoti sadalīts, 20 000 eiro atvēlot raidījumu veidošanai latviešu (latgaliešu) valodā un 20 000 eiro raidījumu veidošanai mazākumtautību valodās. "No kā varam secināt, ka no iepriekš latgaliešu raidījumiem paredzētiem līdzekļiem turpmāk 20 000 eiro tiek piešķirti mazākumtautībām," norāda vēstules autori

"Neiebilstam pret mazākumtautību informēšanu savās dzimtajās valodās, ar nosacījumu, ka tā ir ne tikai krievu valoda, bet arī poļu, ukraiņu, baltkrievu, čigānu, lietuviešu un citu Latgales reģionā izplatītu tautu valodas, taču ir neizpratnē, kāpēc tas ir jādara tieši uz Latgales latviešu (latgaliešu) rēķina," teikts paziņojumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti