Pirmais modelis paredz, ka sabiedriskais medijs - Latvijas Televīzijas pirmais un septītais kanāls - raida gan standarta izšķirtspējā, gan augstas izšķirtspējas līmenī. Finansējums tiktu segts ar tiešu valsts dotāciju Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), un sabiedriskais medijs nemaksātu par apraidi, kā tas notiek šobrīd.
Otrajā modelī iecerēts, ka sabiedriskā televīzija raidītu tāpat kā tagad, bet uz trim pārējiem kanāliem tiktu izsludināts konkurss. „Tur atrodas kā līdz šim SD jeb standarta izšķirtspējā Latvijas Televīzijas pirmais un septītais kanāls, arī citi kanāli. Apraides maksa tiek segta tieši ar valsts dotāciju un mediji nemaksā par LVRTC apraidi. Tādā gadījumā konkursa kārtībā varam ievietot vēl trīs medijus. Arī reģionālo televīziju saime, manuprāt, arī iegūtu šādā veidā," skaidroja NEPLP loceklis Ivars Zviedris.
Trešais modelis paredzētu, ka sabiedriskais medijs būtu SD programmās un izsolēs būtu paredzētas citas mediju programmas. Kanāli, kas gribētu būt bezmaksas apraidē, tie maksātu. Un virszeme tiktu finansēta ar tiešu valsts dotāciju LVTRC, kas segtu starpību starp ieņēmumu no medijiem, kas maksā, un starp bezmaksas apraides izmaksām.
Zviedris uzskata, ka reālākais ir otrais modelis. Tomēr NEPLP vēl nav izšķīrusies un tai vēl būs jāpieņem lēmums.
Tiks izvērtētas katram modelim platformas iespējas, apzināti likumos paredzētās iespējas un ierobežojumi katram modelim.
Kā ziņots, šis jautājums kļuva ļoti aktuāls pagājušajā nedēļā, kad koncerns MTG paziņoja, ka tā divi kanāli, kas šobrīd atrodas virszemes televīzijas apraidē, LNT un TV3, tur vairs nebūs. Tie būs skatāmi par maksu caur kabeļa vai satelīta operatoriem, bet ne bezmaksas pakā virszemes televīzijā.