„Finanšu ilgtspēja ir ārkārtīgi riskanta,” norādīja Mūrniece, kas vada arī cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju Saeimā. Uzsākt juridisku abu sabiedrisko mediju apvienošu, ja nav zināms, vai tam pietiks naudas, ir riskanti. Tāpat arī pastāv bažas par viedokļu daudzveidību un politisko neatkarību. Tāpēc koncepciju jāturpina vēl vērtēt. Atbildīgā padome atbildes nav sniegusi un tajā bijuši pretrunīgi viedokļi, sacīja Mūrniece.
„Padomi atlaist mēs nevaram, un tas ir pareizs princips. Ir iespēja tiem padomes locekļiem, kuri paši izteica viedokli - ja gadījuma šī koncepcija netiek apstiprināta, tad viņi atkāpjas -, ir iespēja šo vārdu turēt,” teica deputāte.
Savukārt NEPLP loceklis Gints Grūbe, uzsver - ja deputātei ir bažas par viedokļu daudzveidību sabiedriskajā medijā, jārunā par konkrētiem piemēriem. Viņš agrāk izteicis gatavību iet prom no amata, ja koncepciju neapstiprina, un pašlaik norāda, ka no saviem vārdiem neatsakās. Tomēr līdz rudenim vēlas redzēt, kas notiks tālāk ar izstrādāto dokumentu un kā virzās sabiedrisko mediju attīstība. „Tas, kas šobrīd redzams ir politiska spiediena izdarīšana no atsevišķu politiķu puses. Tad es nekur atkāpties vēl negrasos, kamēr nav skaidrība par to, kas notiek ar koncepciju tālāk. Es gribu redzēt tos Saeimas apakškomisijas darba uzdevumu un principus, un termiņus,” sacīja Grūbe.
Padomes vadītājs Ainārs Dimants jau pagājušā nedēļā atbildēja uz „Vienotības” deputātes Janīnas Kursītes Pakules pārmetumiem, uzsverot, ka deputātiem un padomei katram jādara savs darbs. Arī tagad viņš skaidro - padome turpina darbu kā neatkarīga institūcija, kas pieņēmusi lēmumus savas kompetences ietvaros un pildījusi valdības deklarāciju. „Es runāju vispār, ka nevienam nav pamata atkāpties, to es teicu NA frakcijā jau 10 jūnijā. Nostāja Mūrnieces kundzei ir ļoti labi zināma, tātad ko mēs šeit redzam atkal: tā ir vēlēšanās palielināt savu politisko ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem,” uzsvēra Dimants.
Padomes loceklis Ivars Zviedris atzīst, ka savulaik kad balsojis par koncepcijas tālāku virzību, balsojums bijis grūts, jo detaļas esot vēl apspriežamas, tāpat kā arī jautājums par atvēlēto naudu. „Tā bumba vai pārliecība ir kaut kur pa vidu. Čammāties jau arī nozīmē, ka to var skatīties un skatīties. Šajā brīdī to nogremdēja mūsu nācijas raksturojošās personiskas simpātijas vai antipātijas un arī komunikācija, kas notika starp koncepcijas prezentētājiem un Saeimu,” skaidroja Zviedris. Viņš arī uzsver, ka jāturpina strādāt, lai padome nākamajā gadā iegūtu papildu naudu sabiedriskajiem medijiem programmas uzlabošanai.
Padomes locekle Aija Dulveska Cālīte norāda, ka nav saistījusi savu darbību tikai ar koncepcijas izstrādi un nav solījusi atkāpties no amata, ja tā netiek apstiprināta, tāpēc arī neredz iemeslu amatu pamest. „Es viņu vietā nevaru spriest, jo neesmu viņu vietā izteikusies, ka viņi tik ļoti saista savu darbību padomē ar koncepcijas tālāko likteni. Jo mediju vide var attīstīties dažādos veidos un vienotais sabiedriskais medijs ir viens no ceļiem. Ir arī citi,” pauda Dulveska Cālīte.
Ar piekto NEPLP locekli Daini Mjatrānu Latvijas Radio gan neizdevās sazināties.
Koalīcijas partijas pirmdien nolēma veidot Saeimas apakškomisiju, lai turpinātu darbu pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas. Līdz ar komisijas izveidi, paredzams, ka lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu varētu tikt atlikts līdz rudenim.
