Iepriekšējās nedēļās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi intervijās ir pretrunīgi atbildējuši par to, vai konkurss uz LTV valdes vietām ir jārīko obligāti, vai arī var bez konkursa apstiprināt jau esošos valdes locekļus. Pēc pēdējām konsultācijām ar Pārresoru koordinācijas centru padomes priekšsēdētāja Aija Cālīte-Dulveska Latvijas Radio apliecināja, ka padome var arī konkursu nerīkot, ja padomes vērtējumā valdes locekļi ir strādājuši labi. Par to, uz kuriem no trim valdes locekļu amatiem rīkot konkursus, padome varētu lemt jau šodien pēc valdes locekļu uzklausīšanas. Lai gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka konkursam uz valdes locekļu amatiem ir jābūt atklātam, Aija Cālīte-Dulevska norāda, ka plašākai sabiedrībai kandidātu vārdi nebūs zināmi.
„Šoreiz diemžēl es nevaru iepriecināt cilvēkus, kas ar atklātību saprot tiešām šādas publiskas debates, kuras mēs uzskatījām par ļoti nepieciešamām,” atzīst Cālīte-Dulveska.
„Mums ir jāredz, kā spēj sarunāties potenciālais televīzijas valdes loceklis ar saviem nākamajiem padotajiem, bet - kā nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas ir nesen pieņemti, un arī šis likums par valsts kapitālsabiedrībām, - šis konkurss ir ļoti slēgts. Faktiski mēs uzzinām tikai uzvarētājus,” viņa komentē.
Cālīte-Dulevska gan atzīst, ka LTV un Latvijas Radio nav gluži tādas pašas kapitālsabiedrības kā „Latvenergo” vai „Latvijas Valsts meži”, tādēļ nākotnē būtu jādomā, vai uz tām nevarētu attiecināt kādus citus noteikumus.
PKC vadītājs Pēteris Vilks tikmēr norāda, ka jau tagad ir speciāls likums tieši elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kurā ir minēts atklāts konkurss.
Vilks uzsver, ka labā prakse ir kandidātus neizpaust, lai neatturētu kandidātus no pieteikšanās, tomēr pašai padomei ir jāvērtē, kuri noteikumi šim konkursam ir atbilstošāki.
„Viņiem ir jāvērtē, cik lielā mērā ir jāpiemēro šī speciālā likuma norma, kas šinī gadījumā tiešām ir speciāls likums, un cik lielā mērā ir iespēja piemērot vai nepieciešamība piemērot vispārējās tiesību normas,” norāda Vilks. „Ja šajā likumā ir teikts, ka konkurss ir atklāts, tad ir plašsaziņas līdzekļu padomei jāvērtē, vai nav kolīzija ar kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka šie pretendenti nevar tikt atklāti visa nominācijas procesa laikā, respektīvi, visa informācija par nominācijas procesu nav izpaužama,” saka PKC vadītājs.
Tikmēr LTV radošo darbinieku arodbiedrība iestājas par atklātu konkursu, stāsta arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme. „Mēs esam noteikti par to, ka ir jāzina kandidātu vārdi uz valdes vēlēšanām. Slepenības plīvurs absolūti nepiestāvētu sabiedriskā medija galveno personu izraudzīšanai,” uzsver Plūme.
Latvijas Televīzijas darbinieku arodbiedrība ir izteikusi atbalstu esošajam valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem. Arodbiedrība cer, ka uz viņa vietu konkurss netiks rīkots. Domas darbiniekiem dalās par valdes locekli Sergeju Ņesterovu, taču pilnībā arodbiedrība iestājas pret finanšu jomas pārzinātāja Māra Skujiņa palikšanu valdes locekļa amatā.
Iepriekš NEPLP locekļu viedokļi saistībā ar LTV valdi atšķīrās, tostarp tika pieļauts, ka konkursu varētu rīkot uz diviem valdes locekļa amatiem, bet vienam valdes loceklim pagarināt pilnvaras.
LTV valdi kopš 2013.gada vada Ivars Belte, par programmu attīstību atbild Sergejs Ņesterovs, bet par finansēm un tehnoloģijām – Māris Skujiņš. Šīs LTV valdes pilnvaru termiņš beidzas 8.aprīlī.
NEPLP pagājušajā nedēļā rīkotajā izbraukuma sēdē līdzšinējās LTV valdes darba vērtēšanai bija redzams, ka LTV valdes priekšsēdētājam Beltem ir darbinieku atbalsts, bet pret konkursu uz abu pārējo valdes locekļu vietām arodbiedrība neiebilstu.
