NEPLP: Latvijas Radio un LTV Ziņu dienestam jābūt atsevišķi, medijus apvienojot

ĪSUMĀ:

• Top sabiedrisko mediju likums, kur vēlas pavienot Latvijas Radio un LTV.
• NEPLP uzskata, ka atsevišķi jāatstāj abu mediju ziņu redakcijas.
• Taps arī jauna sabiedrisko mediju padome.
• Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja uzskata, ka mediji, kas organizēti ap lineāro sniegumu, neizdzīvos.
• Joprojām nav atrisināts jautājums par pietiekamu finansējumu sabiedriskajiem medijiem; noteikts, ka tiem jāiziet no reklāmas tirgus.

„Ko sabiedrība iegūs, protams, bez šaubām, tas ir saturs. Ir vienots sabiedriskais medijs, kuram ir vienota vīzija, kurš iet vienā mērķī, radio un televīzija. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šāds medijs bez reklāmas, - jo, kā mēs zinām, ir pieņemts likums, ka ir iziešana no reklāmas tirgus, - tas ļoti, ļoti būtiski mainīs to, ko mēs vispār saprotam ar sabiedrisko mediju. Jo šobrīd sabiedriskais medijs tomēr ir spiests nedaudz domāt arī par reitingiem, sabiedriskais medijs ir spiests piesaistīt dažādus sponsorus raidījumiem. Mēs redzam, ka ir raidījumi, kuros ir šie sponsori. Un tas pēc būtības nav tas, ar ko būtu jānodarbojas sabiedriskajam medijam.

Mēs iegūsim vienotu sabiedrisko mediju ar kvalitatīvu un pilnīgi savādāku saturu, nekā tas ir šobrīd,”

diskusijā ar ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem stāstīja Āboliņš.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!") parlamentā strādājusi ar jaunā sabiedrisko mediju likuma veidošanu. Mērķis apvienot sabiedriskos medijus ir viens no iemesliem, kāpēc Tērauda redz vajadzību veidot jauno sabiedrisko mediju padomi trīs cilvēku sastāvā ar konkrētām profesionālām prasībām. Diskusija bija arī par piecu cilvēku padomi, kur būtu nodrošināta lielāka viedokļu daudzveidība.

„Mēs likumprojektā arī ieliekam ļoti ātru grafiku, lai tiktu pie apvienota sabiedriskā medija. Tieši tas ir mērķis. Šobrīd mums ir priekšā diezgan liels pārmaiņu brīdis, un mums vajag rīcībspēju, nevis politisko kompromisu meklēšanu. Mums vajag rīcībspēju uz tādu nākotnes mediju, kas izdzīvos. Izdzīvos tādā ziņā, ka mēs kāds vēl to patērēsim.

Tam ir jātiek modernai pasaulei līdzi, un šobrīd atrašanās divos uzņēmumos, kas ir organizēti ap lineāro sniegumu, tas nav nākotnes modelis,” uzsvēra Tērauda.

Diskusijas par sabiedrisko mediju nākotni vadītājam Latvijas Kultūras akadēmijas lektoram Robertam Putnim, atminoties aizsākumu diskusijai par sabiedrisko mediju apvienošanu, viedoklis ir citāds.

„Man jāsaka, ka retrospektīvi man liekas ļoti vērtīgi, ka tas [apvienošana] nenotika, ņemot vērā dažādus procesus arī sabiedrisko mediju pārvaldībā, ka mēs esam saglabājuši divas neatkarīgas redakcijas,” sprieda Putnis.

Atrisināts gan nav mediju neatkarībai būtisks jautājums. Proti, sabiedriskajiem medijiem saglabājas pašreizējais finansējuma modelis, kas paredz ikgadēju cīņu par budžetu. Iepriekš mediju vadība un eksperti uzsvēra, ka vajadzīgs stabils, pietiekams un prognozējams finansējums, ko pašreizējais modelis nodrošināt nevar. 

„Kopskaitā ar šo iziešanu no reklāmas tirgus, protams, finansiālā atkarība no politiska lēmuma par finansējumu vēl vairāk nostiprināsies,” norādīja Putnis.

Savukārt Tērauda piebilda, ka jautājums par viedokļu dažādību mediju telpā ir nozīmīgs. Arī sabiedrisko mediju apvienošanai vēl esot vajadzīga vīzija un izklāsts, kā tas notiks. 

KONTEKSTS:

Deputāti varētu atgriezties pie diskusijas par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Latvijā top jauns Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, šī likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti vairāk nekā 140 priekšlikumi, un viens no tiem paredz arī sabiedrisko mediju apvienošanu.