Sabiedriskā medija loma demokrātiskā valstī un tā atšķirības no komercmedijiem - par to šodien sprieda gan ārvalstu eksperti, piemēram, Somijas sabiedriskā medija vadītājs Lauri Kivinens, gan Latvijā pazīstamas personības. Savu definīciju sabiedriskajam medijam sniedza arī dzejniece Inese Zandere:
„Visi mani asociē ar bērnu lietām, tad teikšu tā: man gribētos definēt, ka sabiedriskais medijs ir tā drošā vieta, kur vecāki drīkst ielaist bērnus, neuztraucoties par to, ka viņi tur saņems bezgaumības, vardarbības vai muļķības devu, un ar to tad tam būtu jāatšķiras no jebkura cita piedāvājuma. Tas ir pašcieņas jautājums – sabiedriskais medijs ir viens no, varētu teikt, pašcieņas orgāniem valstī."
Latvijas Sabiedriskā medija koncepciju vasaras sākumā dažas reizes skatīja valdība, tomēr līdz apstiprināšanai tā netika. Vispirms iebildumi pret to bija Nacionālajai apvienībai, bet vēlāk arī „Vienotība" pieprasīja koncepcijas skatīšanu atlikt. Vēlāk koalīcija nolēma veidot īpašu Saeimas apakškomisiju, kas gan joprojām nav noticis. Mediju apvienošanu joprojām aizstāv Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte:
„Latvija nav tik liela un bagāta zeme, lai atļautos uzturēt divas organizācijas, kuru funkcijas daudzreiz pārklājas – būtu racionāli apvienot un izmantot sinerģiju. Es raudzītos uz to pozitīvi. Kļūdas, apspriežot ne tik daudz bija konceptuālas, kā mēs nespējām komunicēt pareizi par apvienošanās procesu, nespējām pierādīt, ka pamatvērtības, tradicionālā neatkarība netiks zaudēta, nespējām paskaidrot darbiniekiem tieši apvienošanās procesu – tās bija lietas, kur mūs nesaprata."
Savukārt Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis atgādināja, ka koncepcijā patiešām bija neatrisināti jautājumi par sabiedriskā medija pārvaldību un finansējumu.
„Radio nekad nav iebildis pret iespējamo apvienošanu kā tādu. Jautājums ir par stabilu finansējumu. Kad būsim sakārtojuši šis lietas un kad gan Radio, gan Televīzijai būs skaidrība par to, kā tiek nodrošināts stabils budžets gan investīcijām, gan ikdienas darbam, gan attīstībai – vienalga, vai tas nāk pa tiešo no valsts budžeta vai sabiedrības līdzmaksājumiem -, jā, darām to," savu pozīciju skaidroja Siksnis.
Tomēr gan Siksnis, gan Belte bija starp memoranda parakstītājiem, kas aicina izveidot sabiedrisko mediju. Likt politiķiem ieklausīties sabiedrībā arī bija galvenais konferences mērķis, atzīst elektronisko mediju padomes loceklis Gints Grūbe:
„Sabiedriskā medija loma un nākotne nav tikai padomes ideja un mērķis, bet tas ir mērķis izveidot Latvijas sabiedrības mediju, nevis kādu grupu interesēs. Otrs – vairāk nekā pusotru gadu padome strādāja pie šī projekta, iesaistīja 200 ekspertus, sagatavoja koncepciju, iztērēja vairāk nekā 80 tūkstoš latu. Koncepcijas tālākvirzība tika apstādināta ar domu, ka tiks izveidota Saeimas apakškomisija – kāpēc tā vēl aizvien nav izveidota?" nesaprašanā ir Grūbe.
Apakškomisiju bija iecerēts veidot pie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tās vadītāja Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības, lai gan īpaši aicināta, uz konferenci neieradās.
